Deputāti atbalsta vērtībās balstītas veselības aprūpes pieejas ieviešanu

Lai efektīvāk izmantotu ierobežotos līdzekļus veselības jomā un uzlabotu ārstēšanas rezultātus, Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūts rosināja par veselības nozares stratēģisko virzienu noteikt vērtībās balstītu veselības aprūpi (VBVA).

Kā iepriekš skaidroja LVEA valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane, VBVA pieeja sekmīgi ir ieviesta daudzās attīstītajās valstīs. Tā ir vērsta uz pacientiem un sabiedrībai būtisku rezultātu sasniegšanu, jo samaksu par ārstniecības pakalpojumu kvantitāti papildina ar samaksu par rezultātu un kvalitāti.

Viņa norādīja, ka gan Latvija, gan citas pasaules valstis veselības aprūpē saskaras ar ļoti līdzīgiem izaicinājumiem - izdevumi veselības aprūpei aug straujāk nekā valstu IKP, saglabājas augsta mirstība no slimībām, kavējas inovāciju ieviešana, ir ierobežota pakalpojumu pieejamība, "klibo" kvalitāte. Taču Latvija izteikti atpaliek no Eiropas rādītājiem - valstī ir augsta novēršamā mirstība, augsti izdevumi ambulatorai aprūpei un zemāki izdevumi medikamentiem.

"Latvijā mēs vēl neesam tikuši līdz tam, lai mēs mērītu pakalpojumu kvalitāti, un mēs arī neesam izvirzījuši un nemēram ārstēšanās rezultātus. VBVA mērķis ir uzlabot katra pacienta veselības rezultātus, iepriekš nosakot, kādi būs šie rezultāti katrā diagnožu grupā un kā mēs tos sasniegsim. Pasaules valstu pieredze liecina, ka ieviešot VBVA, ieguvumi ir ievērojami," sacīja Behmane.

Vienlaikus Behmane norādīja, ka Latvijā nepieciešama uzraudzība par veselības sektora digitālo transformāciju, kas būtu jauna pacientu elektronisko datu sistēmas izveide, jauni datu apmaiņas standarti un dažādu reģistru savienojamība.

"Šobrīd ir bažas par to, ka Latvijā tiek veidoti atsevišķi reģistri, atsevišķas sistēmas, kas savā starpā "nesarunājas", un dati nav apmaināmi," viņa uzsvēra.

Pacientu biedrības "Par sirdi" vadītāja Inese Mauriņa sacīja, ka lielisks risinājums būtu, ja iesaistītos gan akadēmiskais personāls, gan pacientu organizācijas, sabiedrības pārstāvji un deputāti.

"Patlaban veselības aprūpē trūkst datu, un tas jālabo, lai varam veidot vērtībās balstītu veselības aprūpi. Ir jāsāk ar kaut kādiem noteiktiem fragmentiem, iespējams, ar kardioloģiskām saslimšanām. Zināms, ka ceturtdaļu nāves gadījumu varētu novērst, ja būtu savlaicīgi pieejami medikamenti un būtu labs ārstēšanās rezultāts," norādīja Mauriņa.

Arī "Hospiss LV" projektu vadītāja Žanete Jansone norādīja, ka šāda pieeja ir vērtīga, turklāt tas ir svarīgi paliatīvās un hospisa aprūpes pacientu aprūpei. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dati liecina, ka šis ir tas lauks, kurā varētu ietaupīt līdzekļus, jo vismaz puse no paliatīvās aprūpes pacientiem ir saukuši NMPD, lai gan varēja to nedarīt.

Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins norādīja, ka LVEA un RSU Sabiedrības veselības institūta priekšlikums ir atbalstāms, taču grūtības varētu radīt finansējuma piešķiršana. Viņa vērtējumā, kā reāls solis uz priekšu ir Eiropas Atveseļošanās fonda apstiprinātais Inovāciju fonds, kurā ir līdzekļi, kas rezervēti jauno inovatīvo ideju testēšanai veselības aprūpes sistēmas ietvaros. Tajā varētu notestēt atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus, skaidroja Kņigins.

Patlaban pēc LVEA ierosmes izveidotā iniciatīvas darba grupa ir vienojusies VBVA pieejas ieviešanu sākotnēji virzīt sirds un asinsvadu slimību grupā, kas jau daudzus gadus ir galvenais iedzīvotāju mirstības cēlonis Latvijā. Ir uzsākts pilotprojekts vairākām sirds un asinsvadu slimībām ar lielāko insultu un miokarda infarktu risku.