Lai arī tas liek raudāt teju ikvienam, kurš ar to darbojas, retajās mājās ikdiena iedomājama bez sīpola. To galvenokārt izmanto kulinārijā, taču par asaru izsaucēju sīpolu atceras arī tad, ja nepieciešams uzlabot veselību.
Ar senu vēsturi
Dārza sīpoli (Allium cepa) ir dārzeņi un visvairāk kultivētā suga no sīpolu ģints. Parasti tiek saukti vienkārši par sīpoliem. Sīpolus plaši izmanto pārtikā. Tiem ir spēcīga un specifiska smarža. Pirmo reizi dārza sīpolus zinātniski aprakstīja zviedru botāniķis Kārlis Linnejs 1753. gadā. Viņš tiem deva zinātnisko nosaukumu Allium cepa. No latīņu valodas vārds cepa nozīmē ‘sīpols’. Šis dārzenis ir pazīstams jau vairākus gadu tūkstošus. Senajā Ēģiptē sīpolus izmantoja arī reliģiskos rituālos. Dārza sīpols ir viens no plašāk audzētajiem garšaugiem Latvijā. Tiek izmantota gan tā pazemes daļa, ko arī sauc par sīpolu (stipri sarucis stumbrs ar sulīgām zvīņlapām), gan arī virszemes daļas – loki.
Slavēts tautas medicīnā
Kad apkārt klaiņo vīrusi, svaigus sīpolus vai lokus ēdienkartē profilakses nolūkos vajadzētu iekļaut kaut katru dienu. Sīpols ir viens no varenākajiem tautas medicīnas līdzekļiem. Tā ēteriskajām eļļām piemīt ārstnieciska un antibakteriāla iedarbība, tās satur fitoncīdus – tie spēj iznīcināt daudzu slimību ierosinātājus. Tāpat veicina brūču attīrīšanos un sadzīšanu.
Sīpoli paaugstina organisma imunitāti, novērš trombu veidošanos, pazemina holesterīna un cukura līmeni asinīs, labvēlīgi ietekmē mutes un zarnu gļotādu, mazina audzēju aktivitāti. Turklāt sīpoli satur vielas (flavonoīdus un tanīnus), kas darbojas kā antioksidanti, kavējot šūnu novecošanos un mazinot radiācijas ietekmi uz organismu.
Smalcini pirms lietošanas
Sīpoli un loki jāsagriež tieši pirms lietošanas, jo to vērtīgās ēteriskās eļļas un fitoncīdi izdalās desmit minūšu laikā, pēc tam to iedarbība pavājinās. Tieši tādēļ visvērtīgākie sīpoli un loki ir svaigi.Zaļajos sīpollokos C vitamīna ir trīs reizes vairāk nekā sīpolu saknēs. Liec tos salātos, uz maizītēm, pārkaisi sautējumam vai biezpienam, vai grauz tāpat svaigus.
Universālais baltais sīpols
Baltais sīpols atvieglo elpošanu, ja ir aizlikts deguns. Vienkārši atgāziet atpakaļ galvu un uz deguna uzlieciet pāris sīpola šķēlītes. Variet to sasmalcināt, izbērt uz šķīvja, apklāt galvu ar dvieli un ieelpot sīpola aromātu. Jā, procedūra nav tas pats, kas smaržot rozes, toties pēc tam varēsiet elpot caur degunu!
Sīpols ir svarīgs arī vīriešu veselībai, tiek lēsts, ka sīpola sula paaugstina potenci, tā sekmē spermas veidošanos, tā ka sievas droši saviem vīriem var dot ēst svaigus sīpolus – salātos, uz maizītes utt.
Ārstē klepu
Neskrieniet uz aptieku un netērējiet naudu ķīmiskiem klepus sīrupiem, pagatavojiet to mājās paši. Ņem vienu sīpolu, pusi no ķiploka un pa pusei tases brūnā un baltā cukura (var iztikt ar vienu tasi viena cukura veida). Visu sablendē un pievieno tasi medus. Cieši aizvāko un liek ledusskapī ievilkties 8–12 stundas. Lietot pa karotei ik pēc divām stundām vai uznākot klepus lēkmei. Garša tādam sīrupam, bez šaubām, ir briesmīga, toties klepu tas ārstē lieliski.
Tāpat šis dārzenis aptur brūces asiņošanu. Ja gadījies iešņāpt pirkstā, pielieciet brūcei marles gabaliņu, kurā ietīti pāris gabaliņi sīpola. Brūce pārstās asiņot. Ja šo procedūru brīdi pa brīdim atkārtosiet, pirksts sadzīs ātrāk.
Cīnās ar sēnīti
Baltais sīpols novērš kāju smakošanu un ir spēcīgs līdzeklis pret kāju sēnīti. Ja jūsu kājas nepatīkami smako, kad pēc dienas gaitām noaujat apavus, tas nozīmē, ka jums, iespējams, ir kāju sēnīte. Nomazgājiet kājas un desmit minūtes masējiet pēdas ar sīpolu. Pēc tam siltā ūdenī noskalojiet. Atkārtojiet šo procedūru ik pēc divām trim dienām.
Ja pēc vakara pie ugunskura to vien darāt, kā kasāties, jo pasniedzāt sevi vakariņās odiem, vienkārši parīvējiet niezošās vietas ar uz pusēm pārgrieztu sīpolu. Un vairs neniezēs.
Ausīm, galvassāpēm
Ik katrs, kurš kaut reizi mūžā ir piedzīvojis ausu sāpes, zina, kas tās par elles mokām. Lai tiktu no tām vaļā, cilvēks parasti ir ar mieru darīt vienalga ko. Tad kāpēc gan neielikt sāpošajā ausī gabaliņu sīpola? Sīpols lieliski ārstē iekaisumus. Tiesa, lai darītu šo, labāk vismaz telefoniski konsultēties ar ģimenes ārstu vai dežūrārstu un, ja viņš devis zaļo gaismu, sīpols jāietin marlītē – lai, kad ņem laukā, neviens pat mazākais gabaliņš nepaliek ausī.
Ja jūs moka migrēna, atkārtojiet tādu pašu procedūru, kā pie ausu sāpēm. Pirms došanās pie miera, ielieciet ausīs sīpola gabaliņus. Lai tie tur paliek līdz rītam. Un jūs redzēsiet, ka tas darbojas.
Sīpols ir arī izcils līdzeklis pret pinnēm un melnajiem punktiņiem. Speciālie līdzekļi pret melnajiem punktiņiem uz sejas un pinnēm ir samērā dārgi. Piedāvājam alternatīvu: sajauciet katliņā vienu sasmalcinātu vidēja izmēra sīpolu un pusi glāzes medus. Uz lēnas uguns sildiet, līdz maisījums iegūst biezu konsistenci. Atdzesējiet to un uzziediet uz sejas vietās, kur regulāri rodas pinnes.
Glābējs matu izkrišanā
Tāpat baltais sīpols ārstē matu izkrišanu. Sēra sīpolos ir atliku likām, un tas ir lielisks līdzeklis pret matu izkrišanu. Izspiediet sīpolu sulu un, kad mazgājat matus, dāsni ieziediet ar to matus. Smaka riebīga, bet to var likvidēt, pēc procedūras matus izmazgājot ar smaržīgu šampūnu un labi izskalojot. Sīpola sula stiprina matu saknes, tāpēc tas ir labs līdzeklis pret matu izkrišanu.
Tas, protams, izklausās neticami, bet ķirurģiski radītas rētas patiešām var padarīt nemanāmākas ar sīpola palīdzību. Vienkārši regulāri ierīvējiet ar uz pusēm sagrieztu sīpolu attiecīgo ādas segmentu.
Sarkanā sīpola spēks
Sarkanais sīpols ir izcils pretvēža profilaksei. Šo sīpolu sastāvā esošais kvercetīns ir antioksidants, kam piemīt pretiekaisuma, pretaudzēju, antialerģiskas un neiroprotektīvas īpašības. Tas būtiski samazina brīvo radikāļu iedarbību uz cilvēka organismu, nomācot enzīmus, kas piedalās to veidošanā. Tas mazina oksidatīvo stresu, stimulē jaunu audu veidošanos, kā arī uzlabo imūno sistēmu. Der zināt! Lai kvercetīns varētu uzkrāties organismā pietiekamā daudzumā, sarkanie sīpoli jāiekļauj ikdienas ēdienkartē. Tas ievērojami samazina resnās zarnas, kā arī mutes dobuma, rīkles, barības vada, krūšu, olnīcu, priekšdziedzera, nieru un citus vēža riskus.
Iespējams, ne visi zina, ka sarkanajos sīpolos esošie flavonoīdi un hroms veicina insulīna ražošanu aizkuņģa dziedzerī. Tāpēc diabēta pacientiem, kuriem ir paaugstināts glikozes līmenis asinīs, endokrinologi iesaka ik dienu apēst vienu svaigu sīpolu – tas palīdz samazināt un nostabilizēt cukura līmeni.
Sarkanie sīpoli veicina gremošanas procesus – to šķiedrveida struktūra uzmanīgi attīra zarnas un novērš aizcietējumu veidošanos.
Asinsspiediena pazemināšanai
Pacientiem, kuri cieš no hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena (tas palielina sirdslēkmju un insulta risku), ieteicams apēst vismaz vienu sarkano sīpolu dienā. Svarīgi! Ja asinsspiediens ir virs 140/90 mmHg, to nevajadzētu atstāt bez ievērības!
Zināms, ka pārmērīgs sliktā jeb zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs var izraisīt nopietnus asinsrites traucējumus. Izgulsnējoties sirds, smadzeņu un citās artērijās, attīstās slimība, ko sauc par aterosklerozi (artēriju iekaisums ar holesterīna uzkrāšanos). Atkarībā no tā, kurās artērijās tā veidojas, šī slimība var izpausties kā miokarda infarkts, stenokardija, insults. Arī te talkā var nākt sarkanais sīpols – pētījumos pierādījies, ka pusglāze sarkanā sīpola sulas ik dienu pusotra mēneša laikā samazina holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs par 25%, vienlaikus uzlabojot arī šūnu membrānu funkcijas.
Ne visi drīkst lietot bez bažām
Lai arī sīpoli nav kaitīgi un to ēšana ikdienā pāri veselībai nenodarīs, daļai cilvēku to ēšana var izraisīt gāzu veidošanos un vēdera uzpūšanos. Svaigi sīpoli var radīt nepatīkamas sajūtas un izraisīt grēmu veidošanos cilvēkiem ar hroniskām kuņģa problēmām. Ja sīpolus vai sīpollokus patērē ļoti lielos daudzumos vai apēsto augu daudzums ikdienā strauji palielinās, uzmanīgiem ir jābūt cilvēkiem, kas lieto asinis šķidrinošus medikamentus. Sīpoli var ietekmēt šo medikamentu efektivitāti, jo tajos ir daudz K vitamīna. Šis vitamīns samazina asins šķidrināšanas funkciju medikamentos.
Uzmanību!Ļoti retos gadījumos tiek novērota arī sīpolu nepanesība vai pat alerģija. Tās simptomi ir apsārtušas un niezošas acis un izsutumi, ja sīpoli nonāk kontaktā ar ādu. Sīpolu nepanesība ar izpausties kā slikta dūša un vemšana.
Lai arī kopumā sīpoli ir veselīgi, tie nevar kļūt uzturā par pamatu. Jāatceras, ka labas veselības un pašsajūtas pamats ir sabalansēts uzturs. Aizraušanās ar vienu vērtīgu produktu nesīs niecīgu rezultātu, ja netiks ieviestas citas izmaiņas.