Siliņa: Mieram Ukrainā nepieciešamas spēcīgas drošības garantijas

Pēc viņas paustā, starp labas gribas koalīcijas valstīm par to valda vienota nostāja.

Premjere atzina, ka šobrīd ir skaidrs - Krievija nevēlas mieru Ukrainā un arī turpmāk būs drauds. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Latvija arī turpmāk nelokāmi atbalstīs Ukrainu.

Sanāksmi ierosināja Francijas prezidents Emanuels Makrons, un tajā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī vairāki Eiropas un citu valstu līderi. Sanāksme norisinājās daļēji klātienē, daļēji videorežīmā. Siliņa sanāksmē piedalījās videorežīmā.

Francijas un Lielbritānijas vadībā izveidotā labas gribas koalīcija apvieno valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt ieguldījumu Ukrainas atbalstam. Tās mērķis ir nodrošināt lielāku diplomātisko, militāro, finanšu un politisko atbalstu Ukrainai, lai panāktu taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā.

Kā vēstīts, ceturtdien NATO ģenerālsekretārs Marks Rite sacīja, ka Krievijai nav veto tiesību attiecībā uz to, vai pamiera noslēgšanas gadījumā drošības garantiju ietvaros rietumvalstis var nosūtīt karaspēku uz Ukrainu.

"Kāpēc mūs interesē, ko Krievija domā par karaspēku Ukrainā? Tā ir suverēna valsts. Tas nav viņu ziņā," sacīja Rite.

"Es uzskatu, ka mums tiešām ir jāpārtrauc uzskatīt [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu par pārlieku spēcīgu," viņš mudināja.

Krievija ir paziņojusi, ka tā joprojām stingri iebilst pret jebkādu Rietumu karaspēka izvietošanu Ukrainā iespējamā noregulējuma ietvaros.

Rietumu diplomāti pauž, ka aptuveni 30 valstu grupai, kas apspriež iespējamo "garantijas spēku" izveidi Ukrainā, tagad ir konkrēts karavīru skaits, ko tās varētu norīkot šai misijai.

Eiropas valstis cer, ka, iesniedzot skaidru plānu, tās var pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu pildīt solījumu piedāvāt amerikāņu militāro atbalstu.

Tramps uzstāj uz kara izbeigšanu, savukārt Kremlis kavē centienus organizēt tiešas Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunas.