Ar laiku grib piesaistīt arī kādu Zivju fonda līdzfinansējumu, lai varētu atjaunot zivju resursus.
Vietējie vērgalnieki nolēmuši savās rokās pārņemt Vērgales Muižas dīķa apsaimniekošanu. Vērgalnieku izveidotās biedrības “OM Carp Vērgale” pārstāvis Raivis Kabiņeckis pastāsta, ka arī kādreiz par ūdenstilpni rūpējās kāds vietējais makšķernieks un tad dīķis bijis labāks, perspektīvāks.
Viņš kopā ar biedriem ir pārliecināts, ka, uzticot visu vietējiem, tas tikai turpinās plaukt. Jautājumu izskatīja Dienvidkurzemes novada domes sēdē, kur nolēma, ka iniciatīva ir tikai apsveicama.
Vienīgā aizķeršanās gan ir tā, ka vēl līdz galam nav sakārtota nepieciešamā dokumentācija, izveidots pilnvarojuma līgums.
“Jau iepriekš esam izvirzījuši ideju sadarbībai ar biedrībām, kopienām, kas veido savu dzīvi savā ciemā, pagastā.
Bijām izsludinājuši publisku pieteikšanos uz šo apsaimniekošanu. Pieteicās vietējā Vērgales biedrība, kas ir iesniegusi gan trīsgadu plānu, gan biedrības aprakstu,” kolēģus domē uzrunāja deputāts Raimonds Reinis.
Viņš norādīja, ka apsaimniekošanas līgums ar “OM Carp Vērgale” varētu līdzināties tam, kas pašvaldībai ir ar biedrību “Sabiedriskā vides pārvalde Durbe” par Durbes ezera apsaimniekošanu, ziņo vietne liepajniekiem.lv.
“Viņi vēlējās šo dīķi apsaimniekot. Ar laiku grib piesaistīt arī kādu Zivju fonda līdzfinansējumu, lai varētu atjaunot zivju resursus.
Nākotnē plānots organizēt arī licencēto makšķerēšanu, kā tas ir mūsu novada Durbes ezerā, kur to arī pārvalda vietējā biedrība. Liepājas ezerā šīs tiesības nodotas biedrībai “Liepājas ezeri”.
Vērgale (vēsturiski arī Vērgaļi) ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagasta centrs netālu no autoceļa P111 (Ventspils (Leči)—Grobiņa).
Vērgales muižas kungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, muižas kompleksa ēkās atrodas Vērgales pamatskola, kultūras nams, muzejs, bibliotēka un pagasta pārvalde. 1597. gadā dibinātās Vērgales luterāņu baznīcas altāris un citas detaļas ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.
Muižas kungu māja celta 1797. gadā, 1837. gadā uzbūvēts otrais stāvs. Tā ir divstāvu ēka ampīra stilā ar augstu cokolstāvu, četrslīpju jumtu un diviem četrkolonnu portikiem, kuru fasādēs ievietots Bēru dzimtas ģerbonis un dekoratīvas rozetes. Vērgales muižas parkā 4 ha platībā stādītās koku rindas veido regulāru rakstu. Kalpu mājā atrodas bibliotēka, bet bijušajā klētī – atpūtas centrs. Pagasta valde atrodas pārvaldnieka dzīvoklī.