Ekonomikas ministrija rosina 9,5 miljonu eiro izdevumu samazināšanu

Sabiedrība
VS.LV 13:47, 30.06.2025 0

Jaunie priekšlikumi izdevumu optimizācijai aptver trīs galvenos virzienus.

 
Foto: LETA

Lai veicinātu efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un mazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus izdevumu optimizācijai, kuru kopējais potenciālais ietaupījums pārsniedz 9,5 miljonus eiro.

"Šobrīd, strādājot pie 2026.gada valsts budžeta sagatavošanas, mēs ļoti apzināti vērtējam katru izdevumu pozīciju. Mērķis ir ne tikai ietaupīt, bet galvenokārt nodrošināt, ka pieejamie līdzekļi tiek izmantoti maksimāli efektīvi," uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis. "Mēs saglabājam atbalstu uzņēmējiem, jo tieši uzņēmējdarbības attīstība ir Latvijas ekonomikas izaugsmes pamats. Tajā pašā laikā mēs pārskatām atbalsta programmas mājsaimniecībām, piemēram, elektroenerģijas jomā, lai palīdzība būtu mērķētāka un sasniegtu tieši tās ģimenes, kurām atbalsts ir būtiski nepieciešams. Tāpat esam pieņēmuši lēmumu optimizēt Ekonomikas ministrijas resoru, samazinot darbinieku skaitu par 40 amata vietām."

Šī budžeta izstrādes laikā Ekonomikas ministrija ir radusi iespēju samazināt budžeta izdevumus 2026.gadā par 9,5 miljoniem eiro, saglabājot atbalsta programmas uzņēmējiem pilnā apjomā. Konkrētā budžeta veidošana ir pilnīga domāšanas maiņa - darbi tiks vērtēti tikai un vienīgi pēc rezultāta, nevis funkciju griezumā. Snieguma radītāji ir eksporta pieaugums un privāto investīciju pieaugums, kā to paredz ekonomiskās attīstības plāns - 3,7 miljardi eiro gadā.

Jaunie priekšlikumi izdevumu optimizācijai aptver trīs galvenos virzienus.

Pirmkārt, paredzēta administratīvo procesu pārskatīšana Ekonomikas ministrijas resora ietvaros. Plānots optimizēt izdevumus atlīdzībai, komandējumiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, kā arī saimnieciskiem pakalpojumiem. Tāpat tiks izvērtēta iespēja atteikties no atsevišķiem statistikas pārskatiem, pārskatīt apmācību un informatīvo pasākumu apjomu, kā arī samazināt iemaksas dalībai starptautiskajā organizācijā, izstājoties no Starptautiskā Svaru un mēru biroja. Kopējais ietaupījums šajā sadaļā plānots vairāk nekā 1,2 miljonu eiro apmērā. Samazinājums ir jāvērš arī uz administratīvo funkciju mazināšanu resora iekšienē. Kopumā tiek plānots samazināt ap 40 amata vietām Ekonomikas ministrijas resorā.

Otrkārt, plānots pilnveidot procesus uzraudzībā un uzņēmējdarbības atbalsta programmu administrēšanā, kas sevī ietver Ekonomikas ministrijas resora ietvaros esošo procesu pārskatīšanu un izmaksu samazināšanu. Vienlaikus, pārskatot atbalsta pasākumu efektivitāti, Ekonomikas ministrija saglabās atbalstu aktivitātēm, kuru tiešie ieguvēji ir komersanti. Šajā sadaļā plānotais ietaupījums pārsniedz 3,2 miljonus eiro.

Treškārt, plānots ieviest mērķtiecīgāku elektroenerģijas atbalsta mehānismu daudzbērnu ģimenēm. Šobrīd šis atbalsts tiek sniegts neatkarīgi no ģimenes ienākumu līmeņa, kā rezultātā daļai saņēmēju tas ir nepietiekams, bet citai daļai - nebūtisks. Jaunais piedāvājums paredz padarīt atbalstu mērķētāku, palielinot tā apjomu līdz pat divām reizēm ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, vienlaikus radot iespēju valsts budžetā ietaupīt līdz 5 miljoniem eiro. Mērķtiecīgāks valsts atbalsts elektroenerģijas lietotājiem - sniedzot palīdzību tieši tiem, kam tā patiešām ir nepieciešama, nevis piešķirt atbalstu bez kritērijiem, kā tas neveiksmīgi notika Covid-19 laikā.

Lai sekmētu efektīvāku valsts resursu izmantošanu un samazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Ekonomikas ministrija jau ir īstenojusi vairākas nozīmīgas iniciatīvas. Ministrija un tās padotības iestādes - tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome un Centrālā statistikas pārvalde - tuvākajos gados plāno pārcelties uz vienotu biroju kompleksu Talejas ielā 1, Rīgā, kas ļaus ilgtermiņā samazināt administratīvos izdevumus.

Tāpat Ekonomikas ministrija ir veikusi vairākus konkrētus pasākumus, lai mazinātu būvniecības birokrātiju un vienkāršotu procesus uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Veikti grozījumi normatīvajos aktos, saīsinot būvprojekta saskaņošanas un tehnisko noteikumu izdošanas termiņus, kā arī vienkāršota sabiedrības iesaiste būvniecības procesā. Ieviesti atvieglojumi privātmāju būvniecībai, noteikti izņēmumi, kad kopīpašuma būvju nodošanai ekspluatācijā vairs nav nepieciešama visu īpašnieku piekrišana. Tāpat uzlabota būvniecības informācijas sistēma (BIS), nodrošinot ērtāku dokumentu apriti un procesu pārskatāmību.

Turklāt birokrātijas mazināšanas pasākumi veikti arī kapitālsabiedrību pārvaldībā. Kā nozīmīgs solis budžeta līdzekļu efektīvākai izmantošanai ir īstenota arī deviņu kapitālsabiedrību apvienošana, kas ir viens no lielākajiem valsts kapitālsabiedrību restrukturizācijas projektiem pēdējos gados. Šī iniciatīva ļaus samazināt valsts budžeta izdevumus, novērst funkciju dublēšanos un mazināt administratīvo slogu. Pirmajā posmā paredzēts apvienot trīs valsts uzņēmumus - SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs", SIA "Latvijas standarts" un SIA "Latvijas proves birojs" -, izveidojot vienotu tehnoloģiju attīstības centru, kura galvenais uzdevums būs atbilstības novērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un tehniskā atbilstība. Nākamajā posmā plānota vēl vairāku laboratoriju un tehnisko ekspertīžu vienību apvienošana, kas pašlaik darbojas dažādās valsts institūcijās, tostarp Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, Autoceļu kompetences centrā, AS "Sadales tīkls", AS "Augstsprieguma tīkls", Starptautiskajā lidostā "Rīga" un AS "Latvijas valsts meži". Šādi tiks izveidota vienota, profesionāla atbalsta platforma ar skaidru kompetenču sadalījumu un efektīvu resursu izmantošanu.

Tāpat, atceļot līdzšinējo prasību par regulāru ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotu verificēšanu, iedzīvotājiem tiek samazināti ikgadējie izdevumi aptuveni piecu miljonu eiro apmērā. Lēmums pieņemts, balstoties uz izmaksu un ieguvumu izvērtējumu.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Odiņa pērn amatā nopelnīja 121 100 eiro

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pagājušajā gadā amatā nopelnījusi 121 130 eiro, kas ir par 0,2% jeb 223 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība 35% Latvijas iedzīvotāju vairs neatbild uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem

Cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi "nospēlēt uz jūtām".

Sabiedrība Šogad ir mazāk gadījumu, kuros bērni guvuši traumas

Šī gada pirmajā pusgadā bērnu traumu gadījumu skaits ir par 150 mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.

Sabiedrība «Sadales tīkls» nakts laikā novērsis 206 vēja radītus elektrotīkla bojājumus

Sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" nakts laikā novērsis 206 brāzmainā vēja radītus elektrotīkla bojājumus, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

Lasiet arī

Sabiedrība Aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs

Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība drošības un aizsardzības rūpniecībā, birokrātijas mazināšana un deep-tech tehnoloģiju un jaunuzņēmumu nozaru veicināšana.

Ekonomika Otrdien parakstīs memorandu par pārtikas cenu samazināšanu

Ekonomikas ministrijā (EM) otrdien, 27.maijā, tiks parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu, aģentūru LETA informēja Ministrijā.

Sabiedrība Sociālo mājokļu būvniecībai papildus teju 20 miljoni eiro

Līdz ar atbalsta palielinājumu un projektu veiksmīgas īstenošanas rezultātā rindas uz sociālajiem mājokļiem Latvijā kopumā līdz 2029.gada beigām varētu samazināties gandrīz par 2 000 mājsaimniecībām.

Ekonomika Ekonomikas ministrija apņēmības pilna dubultot IKP

Valainis: ir identificēti 20 pasākumi, ko vajadzētu veikt, lai veicinātu kapitāla un finanšu pieejamību Latvijas tautsaimniecībai.