Siliņa: saņemti priekšlikumi par nedaudz vairāk nekā 75 miljonu eiro ietaupīšanu

Tā ir aptuveni puse no iecerētās ietaupījuma summas, kuru šādā veidā plānots atrast.

Premjere uzsvēra, ka ministrijas ir sekojušas viņas ieteikumam, proaktīvi nākot klajā ar priekšlikumiem tēriņu mazināšanai, un joprojām starp Finanšu ministriju (FM) un citu ministriju ministriem notiek aktīvas sarunas.

"Mums vēl ir laiks strādāt ar šo un atrast šo nepieciešamo finansējumu," pauda Siliņa, piebilstot, ka sarunas par šo jautājumu turpināsies arī koalīcijas partneru vadības līmenī.

Jau ziņots, ka premjere iepriekš aicināja ministrijas būt proaktīvām un nākt klajā ar saviem priekšlikumiem par iespējamiem ietaupījumiem.

Kā aģentūrai LETA pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes pirmdien uzsvēra Siliņa, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) ir pienākums skaidrot jautājumu par budžeta līdzekļu pārdali.

Viņa norādīja, ka sagaida no ministra konkrētu piedāvājumu, ar kuru viņam būtu jāierodas uz valdības sēdi. Pēc viņas teiktā, pirmais sarunu posms jau ir noslēdzies, un šobrīd turpinās otrais - notiek aktīvs darbs un konsultācijas ar vairākām ministrijām, lai rastu risinājumu, kā nodrošināt nepieciešamos 150 miljonus eiro.

Siliņa atzina, ka šis nav vienkāršs jautājums un uzsvēra, ka no finanšu ministra tiek sagaidīta pilna iesaiste un sadarbība ar citām ministrijām.

Vienlaikus viņa aicināja arī pašas ministrijas būt proaktīvām un nākt klajā ar saviem priekšlikumiem par iespējamiem ietaupījumiem. Pēc viņas domām, šāda pieeja ļautu rast sabalansētāku risinājumu, jo uzspiestas iniciatīvas no ārpuses ne vienmēr tiek uztvertas pozitīvi.

Premjerministre pauda cerību, ka ministri nāks klajā ar savām iniciatīvām, jo tas dotu lielāku elastību katram no tiem atrast piemērotākos risinājumus savās nozarēs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka no Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai.

Jūnija laikā Finanšu ministrijai ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus par vismaz 150 miljoniem eiro, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš ir izteicies, ka valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt 450 miljonus eiro aizsardzības nozares finansēšanai. Tā būtu līdzekļu pārdale citām prioritātēm, budžeta kopējam apjomam paliekot nemainīgam.

Ministrs skaidroja, ka iespējami divi scenāriji - "plakanais", kad visām ministrijām un resoriem tiek uzdots ietaupīt 5%, un tad pašiem jādomā, kā to izdarīt, vai arī strukturālais scenārijs, kad ietaupījumu izdodas rast konkrētās jomās, vai veicot konkrētus pārkārtojumus.

Saeimas ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu Ašeradens sacīja, ka fiskālā politika tuvākajos gados būs jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus budžeta deficīts līdz 2029.gadam jāsamazina līdz 1,5% no IKP, tādēļ nākamajos trīs gados būs jāveic nozīmīga publisko izdevumu samazināšana un efektivizācija, atzina finanšu ministrs.

Ašeradens pauda, ka nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro, tāpēc būs jāveic valsts pārvaldes sašaurināšana, jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas valsts iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno arī kādas ministrijas.

Ašeradens informēja, ka nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 54 miljoniem eiro pārsniedza prognozētos, vienlaikus atzīstot, ka šogad kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde tomēr varētu būt tikai 99% no prognozētā.