ZM: produktu izcelsmes vietas norādīšana ietekmējusi patērētāju paradumus

Ministrija informāciju ieguvusi, veicot patērētāju un mazumtirgotāju aptauju, kurā piedalījās 798 Latvijas iedzīvotāji un 23 mazumtirdzniecības uzņēmumi.

Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka 88,1% no patērētājiem ir ievērojuši, ka cenu zīmēs ir norādīta valsts, kurā pārtikas produkts ir ražots. Savukārt ražotājvalsts norādes izvietošanas prasības rezultātā 25,7% no aptaujātajiem patērētājiem vairāk izvēlas Latvijā ražotu pārtiku, bet 47,4% no patērētājiem pārtikas produktus izvēlas pēc cenas neatkarīgi no ražotājvalsts.

Ministrijā atzīmē, ka 76,3% respondentu kopš informācijas par pārtikas produkta ražotājvalsts iegūšanas nav atteikušies no iecienītākajiem pārtikas produktiem, bet 19,4% patērētāju ir atteikušies no iepriekš iecienīto pārtikas produktu iegādes.

Savukārt mazumtirgotāju aptaujā 82,6% mazumtirgotāju norādīja, ka kopš "Latvija" cenu zīmē tiek norādīta kā pārtikas produktu ražotājvalsts, Latvijā ražoto pārtikas produktu realizācijas apjomi nav mainījušies.

Informatīvajā ziņojumā minēts, ka prasība izvietot ražotājvalsts norādi pārtikas produkta cenu zīmē ir radījusi negatīvu ietekmi mazumtirgotājiem un tiem ir radīts papildu administratīvais un finansiālais slogs, jo ir grūti izpildāmas prasības par cenu zīmē norādāmās informācijas iegūšanu, izmantojamo burtu augstumu un ražotājvalsts norādīšanu identiskiem pārtikas produktiem, kas ražoti dažādās valstīs.

Tāpēc mazumtirgotāji aicina ministriju pārskatīt noteiktās prasības, īpaši attiecībā uz cenu zīmē izvietojamo burtu augstumu un rast risinājumu prasībai ražotājvalsts norādē cenu zīmē ietveramajā informācijā norādīt vairākas ražotājvalstis identiskiem pārtikas produktiem, kas tiek ražoti dažādās valstīs.

Tāpat ziņojumā secināts, ka cenu zīmē norāde "Valsts - nav ziņu" ir maldinoša patērētājam, rada neskaidrības par pārtikas produkta patieso ražotājvalsti, nepalielina Latvijā ražoto pārtikas produktu apgrozījumu, turklāt neveicina, lai tiktu sasniegts viens no prasības norādīt produkta izcelsmes vietu pamatmērķiem - sniegt iespēju patērētājiem pārliecināties, vai prece nav ievesta no agresorvalstīm.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) posmā no 2024.gada 1.septembra līdz 2025.gada 30.aprīlim mazumtirdzniecības uzņēmumos ir veicis 4592 plānveida pārbaudes, tostarp 2549 pārtikas veikalos, 355 tirdzniecības vietās tirgos un 1688 citos pārtikas izplatīšanas posma uzņēmumos, tai skaitā degvielas uzpildes stacijās, kioskos, aptiekās un tīmekļvietnēs.

Pārbaudēs par konstatētājiem pārkāpumiem martā un aprīlī sāktas 128 administratīvā pārkāpuma lietas, piemērojot naudas sodu robežās no 10 līdz 150 eiro apmērā. Tāpat, lai novērstu neatbilstības, dienests izsniedzis 31 brīdinājumu, kas uzliek par pienākumu pārtikas uzņēmumam noteiktā termiņā novērst konstatēto neatbilstību.

Jau ziņots, ka PVD no marta sācis pastiprināti kontrolēt, vai tirdzniecības vietās ir izvietotas pārtikas produktu izcelsmes vietas norādes. Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasība tirdzniecības vietā izvietot norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, piemērojama no 2024.gada 1.septembra.

Valdības pieņemtie noteikumi nosaka, ka informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta, produktu grupas vai arī pie tirdzniecības vietas, ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī.

Valsti, kurā ražots pārtikas produkts, var norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu. Lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, šīs valstis jānorāda tikai rakstveidā.