Visā Eiropas Savienībā (ES) ir sākusies akvakultūras popularizēšanas kampaņa "ES akvakultūra. Mūsu darbs - jums", kurā iesaistījusies arī Latvija un no aprīļa līdz jūnijam ikvienam būs iespējams uzzināt par akvakultūru kā ražošanu, kā arī par tās nozīmi pārtikas apgādē un valsts ekonomikā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) publiskotā informācija.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norāda, ka akvakultūra kā uzņēmējdarbība pastāv jau sen, bet joprojām iedzīvotāji ne vienmēr apzinās, ka produkts, ko lieto, ir akvakultūrā radīts. Šīs nozares uzņēmējdarbība attīstās lēni un prasa specifiskas zināšanas, profesionālās iemaņas, kā arī nopietnas investīcijas, bet ir perspektīva.
Tāpēc ministrs aicina iedzīvotājus izmantot akvakultūras kampaņu kā iespēju uzzināt vairāk par šo seno saimniecisko darbību.
Kampaņā ES līmenī paredzēts popularizēt deviņas akvakultūras sugas, tostarp mīdijas, foreles, gliemenes, jūras asarus, karpas, lašus, sudrabaino kuprzivi un jūraszāles. Latvija izvēlējusies uzmanību pievērst to sugu zivīm, ko akvakultūrā audzē tieši Latvijā - karpām, varavīksnes forelēm, palijām, storēm, Āfrikas samiem un citām sugām, kas ir kvalitatīvi un augstvērtīgi pārtikas produkti.
Kampaņas laikā visās ES dalībvalstīs plānoti pasākumi akvakultūras popularizēšanai, tai skaitā paredzēts izplatīt informatīvos materiālus, darbosies akvakultūras vēstnieki un domas ietekmētāji, tiks rīkotas ekskursijas uz akvakultūras uzņēmumiem, kā arī notiks dažādas akcijas sociālajos medijos un citi pasākumi.
Latvija iesaistījusies akvakultūras kampaņā, sniedzot informāciju par notiekošo nozarē gan ES, gan arī par Latvijas zivju audzētājiem un vietējās zivju produkcijas iegādes iespējām.
Ministrs arī uzsver, ka Krievija nekontrolēti zvejo zivis Kēnigsbergas ūdeņos, nodarot lielu postu un nerēķinoties ar to, ko iesaka ES zinātnieki. Viņš norāda, ka ir nepieciešams saudzēt zivju resursus, bet Krievijas darbības rezultātā cieš Latvijas un citu valstu zivkopji un zvejnieki, kuri nevar zvejot zivis.
Tāpat Krauze akcentē, ka pērn valdībā tika atbalstīti noteikumi, kas atļauj akvakultūras attīstību Rīgas jūras līcī atsevišķās teritorijās, bet, lai gan Latvijā jau sen tiek runāts un ir mēģināts akvakultūru attīstīt, Dāņi un arī Igauņi, kuri akvakultūras attīstību sāka vēlāk nekā Latvija, šajā nozarē Latvijai jau ir priekšā. Igaunijā jau ir izsniegtas pirmās licences un drīzumā sāksies akvakultūras produktu ražošana Baltijas jūrā.
"Man ļoti gribētos, lai mēs arī Latvijā pēc iespējas ātrāk ražotu savus vietējos produktus," pauda Krauze, aicinot sabiedrību novērtēt un atbalstīt akvakultūras projektu attīstību Baltijas jūrā, jo zivju resursu mazināšanās situāciju iespējams risināt lielāku uzsvaru liekot uz akvakultūru.
Jau ziņots, ka 2024.gada 13.augustā valdība nolēma noteikt divus jūras laukumus Rojas un Mērsraga piekrastē akvakultūras darbībai, kuru izmantošanas tiesības varēja iegūt konkursa kārtībā.
Konkursa kārtībā tiesības akvakultūras darbībai Rīgas jūras līča laukumā "Roja" un "Mērsrags", akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai, ieguva pilnsabiedrība "RBA Musholm".
Tomēr projektam pirms atļaujas saņemšanas ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums un jāsaņem akcepts paredzētās darbības pieļaujamībai.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "RBA Musholm" pilnsabiedrībā ietilpst AS "Riga Bay Aquaculture" un Dānijas uzņēmums "Musholm".
"Riga Bay Aquaculture" 2024.gadā ieņēmumus no pamatdarbības neguva un cieta zaudējumus 7311 eiro apmērā. Uzņēmums reģistrēts 2023.gadā, un tā pamatkapitāls ir 35 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir SIA "Sudrablīnis Holdings", kurā attiecīgi 40% pieder Aivaram Līnim, 30% - Edgaram Līnim un 30% - Artūram Līnim.