Aizvadītā ziema Latvijā - piektā siltākā novērojumu vēsturē

Tā kļuva par piekto siltāko ziemu novērojumu vēsturē - kopš 1924.gada, - dalot šo vietu ar 1988.-1989.gada ziemu. Pirmajā vietā ierindojas 2019.-2020.gada aukstā sezona, kad trīs mēnešu vidējā gaisa temperatūra sasniedza +2,7 grādus.

Zemākā gaisa temperatūra aizvadītajā ziemā bija -19,7 grādi 20.februārī Daugavpilī, savukārt lielākais siltums bija +9,7 grādi 20.decembrī Daugavgrīvā.

Decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 grādi bija 2,8 grādus siltāks par normu. Arī janvāra vidējā temperatūra bija +1,7 grādi, kas atbilst 4,7 grādiem virs janvāra normas, un šā gada pirmais mēnesis kļuva par trešo siltāko janvāri Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Ziemas aukstākais mēnesis bija februāris - tā vidējā gaisa temperatūra noslīdēja līdz -2,9 grādiem. Šā gada februāris bija vien divas grāda desmitdaļas siltāks par 1991.-2020.gada vidējo rādītāju. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023.gada maija, kurā netika sasniegts neviens siltuma rekords.

Decembrī un janvārī kopā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, desmit no tiem bija Latvijas diennakts rekordi, 15 - stacijas dekādes rekordi, divi - Latvijas dekādes rekordi.

Nokrišņu daudzums no decembra līdz februārim valstī vidēji bija 148,2 milimetri jeb 103% no normas. Vismazāk nokrišņu - 64,3 milimetri - bija Jelgavas novērojumu stacijā, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais lietus un sniega daudzums sasniedza 292,6 milimetrus.

Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024.-2025.gada ziemā bija 3,7 metri sekundē jeb 0,2 metrus sekundē virs gadalaika normas. 13 dienās vismaz dažviet valstī vēja maksimālais ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku. Stiprākās vēja brāzmas - 28,5 metri sekundē - tika reģistrētas 16.decembrī Ventspilī un 1.janvārī Liepājas ostā.