Uzticot Valsts prezidentam izvirzīt kandidātus tiesībsarga, valsts kontroliera un Latvijas Bankas prezidenta amatam, process būtu maksimāli depolitizēts, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
Viņš sacīja, ka otrdien Saeimā iesniegtā likumdošanas iniciatīva trim likumprojektiem par tiesībsarga, valsts kontroliera un Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas kārtību balstās gan uz pieredzi, gan uz 17.februāra diskusiju ar frakciju un partiju pārstāvjiem, kā arī konstitucionālajiem ekspertiem.
Pēc Rinkēviča paustā, lai gan diskusijā frakciju pārstāvjiem bija dažādi viedokļi, tomēr liela daļa konstitucionālo ekspertu atzīmēja, ka attiecībā uz tā saucamajām politiski profesionālajām amatpersonām, kas politiski tiek ieceltas amatā, bet savā darbā ir absolūti neatkarīgas, jānodrošina zināms līdzsvars izvirzīšanas un iecelšanas kārtībā.
Valsts prezidents skaidroja, ka tādas amatpersonas kā, piemēram, ģenerālprokuroru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tiesnešu, Valsts kontroles padomes locekļus izvirza ārpus Saeimas esoša institūcija, taču galavārds pieder parlamentam. Rinkēvičs norādīja, ka, ņemot vērā tiesībsarga, valsts kontroliera un Latvijas Bankas prezidenta nopietno un neatkarīgo darba slodzi, viņa priekšlikumi padara izvirzīšanas kārtību maksimāli neitrālu.
Pēc valsts pirmās personas paustā, runa nav par to, ka prezidents izvirza kandidātus šiem trīs amatiem un pats tos arī apstiprina. Rinkēvičs skaidroja, ka saskaņā ar viņa piedāvājumu prezidents izvirzītu kandidātu, konsultējoties ar nozari, profesionāļiem un politiskajām partijām, taču gala lēmums piederētu Saeimai. Valsts prezidents arī piebilda, ka šāda kārtība ir daudzās valstīs.
"Manuprāt, šī kārtība tomēr palīdzētu arī strukturāli sakārtot šo jautājumu, maksimāli to depolitizējot. Diemžēl jāsaka, ka pēdējā laika notikumi ap Latvijas Bankas prezidenta amatu izraisījuši skepsi arī daudzu profesionāļu vidū, proti, vai viņi būtu gatavi šādam procesam iziet cauri vēlreiz, vai viņi ir gatavi, ka vienā brīdī tos izvirzīs, bet otrā - atsauks," sacīja Rinkēvičs.
Valsts prezidents norādīja, ka profesionāļi grib zināmu diskrētumu, pirms viņu vārds tiek nosaukts. Rinkēvičs atzīmēja, ka ir amatpersonas, kuru izvirzīšanai ir noteikts termiņš, taču trīs konkrētajiem amatiem šāda termiņa nav. Pēc viņa paustā, priekšlikumos paredzēts, ka Valsts prezidentam tiesībsarga, valsts kontroliera un Latvijas Bankas prezidenta kandidāti ir jāizvirza ne vēlāk par 60 dienām pirms termiņa beigām.
Valsts prezidents sacīja, ka tas dotu Saeimai pietiekami daudz laika, lai kandidātu izvērtētu, savukārt, ja Saeima iebilstu, būs dots arī zināms laiks, lai virzītu kādu citu kandidātu. Viņš uzsvēra, ka tas ir jautājums par sistēmas sakārtošanu, ne par varu līdzsvaru, jo prezidents atrodas ārpus likumdevēja, izpildvaras vai tiesu varas.