Siliņa sola vēl kādas pārmaiņas pēc ministru apstiprināšanas

Stāstot par valdības restartu, Siliņa norādīja, ka topošajiem ministriem ir daudz pozitīvu īpašību un pieredzes, kas ļaušot kvalitatīvi veikt ministriem noteiktos prioritāros uzdevumus. Vienlaikus topošajiem ministriem ir jāspēj sasniegt noteiktie mērķi, iespējams, mainot darba stilu. Viņiem arī jāsaprot, ka prioritātes jāīsteno ierobežota finansējuma apstākļos.

Siliņa uzsvēra, ka jaunās prioritātes ir skaidri pateiktas un pārmaiņas ir nepieciešamas. "Pārmaiņas būs, šīs nebūs vienīgās pārmaiņas, būs arī citas, bet to pēc ministru apstiprināšanas arī pateiksim," teica politiķe. Viņa neprecizēja, kādas pārmaiņas vēl paredzētas.

Jautāta, kā viņa vērtē Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vērtējumu par valdības darbu, aicinot to saņemties, Siliņa atbildēja: "Es domāju, ka Valsts prezidentam pašam jākomentē savi komentāri."

"Kā man vēl vajadzētu saņemties? Vēl atlaist kādus ministrus? Lai Valsts prezidents tad arī izstāsta, kā viņš to domā," teica premjere, piebilstot, ka trešdien gaidāmajā tikšanās reizē viņam to pajautāšot.

Kā vēstīts, Ministru prezidente, "restartējot" savas valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī.

Zaļo un zemnieku savienība labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku.

"Jaunā vienotība" izglītības un zinātnes ministra amatam vispirms nolēma virzīt Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, kurš pēc pāris dienu pauzes no iespējas nonākt valdībā attiecās, bet pēc tam partija amatam pieteica Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi (JV).

Savukārt satiksmes ministra amatam "Progresīvie" nolēma virzīt Saeimas deputātu un Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Atis Švinku.