No azartspēlēm pašatteikušos personu reģistrā sevi iekļāvuši 35 500 cilvēku

Viņa stāstīja, ka 2019.gadā tika veikts Veselības ministrijas pasūtīts pētījums un tika aplēsts, ka azartspēļu atkarības riskam lielākā vai mazākā pakāpē Latvijā ir pakļauti aptuveni 79 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka aptuveni 40% no tiem pašlaik ir pašatteikušos personu reģistrā.

Reģistrā cilvēki nevar iekļauties uz mazāku laiku kā viens gads, bet ir arī tādi, kuri lūdz sevi tajā iekļaut uz 3-5 vai 99 gadiem.

"Vienlaikus ir gadījumi, kad cilvēks reģistrā ir lūdzis sevi iekļaut uz ilgāku laiku, bet pēc gada raksta iesniegumu, ka ar viņu tagad viss esot kārtībā un viņš vairs nevēloties sevi ierobežot," stāstīja Birne.

Reģistrā noteiktie ierobežojumi tiek piemēroti arī personām, kas ir Uzturlīdzekļu garantijas fonda parādnieki, lai viņi savus līdzekļus tērētu uzturlīdzekļu maksāšanai, nevis atstātu azartspēlēs.

Birne minēja, ka ir priekšlikums reģistrā iekļaut arī maznodrošinātās vai trūcīgās personas, kuras saņem pašvaldību vai valsts atbalstu, bet par to vēl būs jālemj Saeimai, jo iepriekš pret šo priekšlikumu izskanēja arī iebildumi.

IAUI vadītāja atzina, ka informācijas tehnoloģiju (IT) sistēma, kas uztur pašatteikušos personu reģistru, faktiski būtu jāveido no jauna, jo tā tapa jau pirms laba laika un tagad ir redzams, ka tajā nevar iekļaut, piemēram, noteiktus statistikas datus.

"Savukārt attiecībā uz to, vai reģistrā iekļautie cilvēki netiek ielaisti azartspēļu zālēs, pārkāpumi drīzāk ir saistīti ar cilvēcisko faktoru. Taču azartspēļu rīkotājiem par šādu pārkāpumu arī uzreiz draud liels sods - 7000 eiro. Interaktīvajās azartspēļu vietnēs savukārt sistēma uzreiz bloķē, ja tajā mēģina reģistrēties kāds, kurš ir pašatteikušos personu reģistrā," stāstīja Birne.