Rīgas pašvaldība plāno aizliegt azartspēles teju visā pilsētā

Pašvaldībā izstrādāti jauni saistošie noteikumi, kas noteiks teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana būs aizliegta. Kā šodien preses konferencē teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), galvenais saistošo noteikumu mērķis ir Rīgu padarīt brīvu no azartspēlēm.

Azartspēles nebūs atļauts organizēt pašvaldības nekustamajos īpašumos, apkaimju centros, kultūras pieminekļos un to teritorijās, to aizsargjoslās, Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves aizsardzības teritorijās.

Azartspēlu organizēšanas aizliegumu plānots noteikt izglītības iestāžu teritorijās, 300 metru attālumā no tām, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un pasažieru ostās, kā arī 500 metru attālumā no tām, 300 metru attālumā no sabiedriskā transporta pieturvietām, kā arī savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās un 300 metru attālumā no šo zonu robežām.

Ņemot vērā plānotos ierobežojumus, azartspēļu organizēšana iespējama vien atsevišķās nelielās teritorijās, piemēram, Dreiliņos, Mūkupurvā, pie lidostas un citās ražošanas teritorijās.

Kā teica Ķirsis, jaunos saistošos noteikumus plānots pieņemt martā. Taču lēmumus par konkrētu azartspēļu zāļu slēgšanu, visticamāk, būs jāpieņem nākamajam domes sasaukumam.

SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Juris Celmārs apgalvo, ka plānotie ierobežojumi neesot vērsti uz komersantu un sabiedrības interešu līdzsvarošanu, uz ko savos spriedumos kā priekšnosacījumi norādījusi gan Satversmes tiesa, gan arī Augstākā tiesa.

Viņaprāt, šāds pilnīgs liegums varot veicināt jaunas ēnu ekonomikas nišas attīstību - nelegālās spēļu zāles, jo cilvēki izvēlas azartspēles kā savu izklaides veidu gan interaktīvajā vidē, gan fiziskajās telpās.

"Patlaban tāda problēma nepastāv, taču, liedzot darboties legālai un stingri uzraudzītai nozarei, patērētāju pieprasījumu sāks apmierināt nelegālās vietas, " uzsver Celmārs.

Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrībā (LIAB) atgādina pašvaldības deputātiem, ka lēmumiem ir jābūt samērīgiem un tiesiskiem, pretējā gadījumā nozare būs spiesta atkal vērsties tiesā savu tiesību aizstāvībai un samērīga risinājuma nodrošināšanai. "Rezultātā nozares zaudējumus un tiesvedību izdevumus var nākties kompensēt no pilsētas budžeta," brīdina LIAB pārstāvji.

Nozare vairākkārt un ilgstoši ir izrādījusi gatavību strādāt kopā ar pašvaldību pie pamatotu un līdzsvarotu risinājumu ieviešanas, lai panāktu saprātīgu un racionālu risinājumu un izvairītos no ilgstošām tiesvedībām, norāda LIAB, papildinot, ka pašvaldība līdz šim nav izrādījusi vēlmi uzklausīt vai sadarboties ar nozares pārstāvjiem.