Āgenskalna iedzīvotāji vēlas mazināt auto tranzītu

Lielākā daļa aptaujas dalībnieku atbalsta satiksmes mierināšanas elementu ieviešanu Āgenskalnā, lai novērstu iespēju braukt ātri un agresīvi, savukārt divas trešdaļas respondentu uzskata, ka būtu jāmazina automašīnu tranzīta plūsma apkaimes mazajās jeb dzīvojamajās ielās.

Aptauja veikta, lai apkopotu iedzīvotāju vēlmes par uzlabojumiem. Tajā noskaidrots, ka 4,7% aptaujāto vecāku savu bērnu ceļu uz skolu Āgenskalnā vērtē kā drošu, savukārt 25,7% to uzskata par drīzāk drošu.

Tomēr gandrīz 40% aptaujas dalībnieku bērnu ceļu līdz skolai Āgenskalnā uzskata par nedrošu vai nepietiekami drošu - 15% uzskata, ka tas nav drošs, 23,7% - ka drīzāk nav drošs.

Atbildot uz jautājumu par Āgenskalnā kritiskiem krustojumiem, ielām vai to posmiem, kur būtu nepieciešami risinājumi satiksmes uzlabošanai, mierināšanai, drošības paaugstināšanai, aptaujas dalībnieki visbiežāk nosaukuši ielu krustojumu pie Āgenskalna tirgus, Smiļga un Zeļļu ielas krustojumu pie Friča Brīvzemnieka pamatskolas un Lapu un Nometņu ielas krustojumu. Par nedrošiem aptaujātie uzskata arī Bāriņu un Smiļģa ielas krustojumu un Mazās Nometņu un Liepājas ielas krustojumu.

Kā drošākos krustojumus Āgenskalnā bērnu ceļā uz skolu aptaujas dalībnieki visbiežāk minējuši regulējamos Melnsila ielas krustojumus ar Kapseļu, Kalnciema, Kristapa ielu un Ernestīnes ielu. Tāpat par drošiem tiek uzskatīti regulējamie Mārupes un Liepājas ielas, Mārupes un Mazās Nometņu, Nometņu ielas krustojums pie Āgenskalna tirgus, Bāriņu, Smiļģa un Talsu ielas krustojums, kā arī Nometņu un Slokas ielas krustojums.

68,8% aptaujāto uzskata, ka Āgenskalnā būtu jāievieš satiksmes mierināšanas elementi, kas novērstu iespēju braukt ātri un agresīvi, īpaši vietās, kur atļautais braukšanas ātrums bieži tiek pārsniegts un tiek veikti bīstami manevri. Vēl 17,8% uzskata, ka tas drīzāk būtu jādara. Tikai 3,6% tam nepiekrīt un 3,2% drīzāk nepiekrīt.

Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka būtu jāmazina automašīnu tranzīta plūsma mazajās jeb dzīvojamajās Āgenskalna ielās, savukārt nepilni 20% aptaujas dalībnieku uzskata, ka tas nebūtu jādara.

Aptaujas dalībnieki komentāros nosaukuši arī citas vajadzības, lai satiksme un tās drošība apkaimē tiktu uzlabota, piemēram, jaunu gājēju pāreju ierīkošanu, veloinfrastruktūras attīstību, autostāvvietu pieejamības uzlabošanu, tramvaja sliežu šķērsošanas uzlabošanu krustojumos.

Aptauja liecina, ka Āgenskalna iedzīvotāji ikdienā izmanto un kombinē dažādus pārvietošanās un transporta veidus. 87% aptaujāto norādīja, ka pārvietojas kājām, 71% izmanto automašīnu, 52% un 50% attiecīgi lieto sabiedrisko transportu un velosipēdu, savukārt 13% mēdz izmantot taksometru vai īrētu automašīnu.

Āgenskalna apkaimes biedrība aptauju veica 2024.gada jūlijā - septembrī interneta vidē. Aptaujā tika saņemtas vairāk nekā 250 atbildes. Gandrīz 90% aptaujas dalībnieku Āgenskalnā dzīvo, 40% dalībnieku bērns vai bērni mācās šajā apkaimē, bet darba vieta Āgenskalnā ir 20% aptaujāto.