Valdības vadītāja šonedēļ pievērsusies ministru darba vērtēšanai

Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" premjere komentēja norises saistībā ar Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic". Vaicāta, vai nav sasniegts mirklis, kad būtu jājautā pēc satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paša personīgās atbildības, Siliņa teica, ka ar ministru ir bijis daudz pārrunu par viņa darbu.

Premjere izteicās, ka nav vienkāršs solis "airBaltic" stratēģiskā investora meklējumu laikā veikt kādas straujas kustības.

Tāpat viņa uzsvēra, ka šonedēļ tiekas ar visiem valdības ministriem. Pēc šo sarunu noslēgšanās Siliņa solīja sniegt vērtējumu ministru darbam pērn, kā arī noteikt šī gada mērķus.

"Un tad mēs noteikti novilksim arī skaidru redzējumu, kā turpinām strādāt," uzsvēra Siliņa.

Jau ziņots, ka otrdien sasauktajā "airBaltic" akcionāru sapulcē bija plānots vērtēt padomes darbu, taču tās priekšvakarā Satiksmes ministrija (SM) izplatīja paziņojumu, ka ar "airBaltic" padomi panākta vienošanās par tās pienākumu izbeigšanu no 11.februāra.

Tad, visticamāk, aviokompānijai jau būs piesaistīts stratēģiskais investors, kas pēc neoficiālām ziņām ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa".

Pašreizējā padome - Klāvs Vasks, Andris Liepiņš, Kaspars Ozoliņš un Larss Tūsens - turpinās pildīt savus pienākumus līdz nākamajai akcionāru sapulcei 11.februārī, lai "nodrošinātu atbildīgu un organizētu uzņēmuma vadības pāreju". Februāra akcionāru sapulcē paredzēts ievēlēt padomi jaunā sastāvā.

Ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz padomes locekli un kompānijas mazākuma akcionāru Tusēnu spēkā ir cits regulējums - akcionāru līgums. "Viņš [Tusēns] saglabā savu vietu padomē neatkarīgi no valsts nominētām personām. Viņam šī vieta padomē ir garantēta kā šī brīža akcionāram," papildināja Židkovs.

Briškens uzsvēris, ka vienošanās par "airBaltic" padomes nomaiņu no 11.februāra neietekmēs tālākās darbības stratēģiskā investora piesaistē.

Ministrs atzīmēja, ka sarunas ar stratēģisko investoru turpinās un patlaban SM valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētājam ir pilnvarojums brīdī, kad otra puse ir parakstījusi līgumu, to parakstīt arī no Latvijas puses, bet vēl ir vairākas tehniskas lietas - dokumenti, kas abām pusēm ir jāsaskaņo, tostarp valdības pusē.

Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Neoficiāla informācija liecina, ka par "airBaltic" stratēģisko investoru varētu kļūt "Lufthansa", kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.