Pagājušajā gadā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas konstatēti 220 žoga bojāšanas gadījumi, un robežsargiem lielākajā daļā gadījumu ir aizdomas par Baltkrievijas dienestu iesaisti, pēc Saeimas komisijas sēdes pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns.
Pamatojoties uz Valsts robežsardzes aizdomām, žoga bojāšanu lielākoties veic personas Baltkrievijas specdienestu uzdevumā, bet "pie rokas" šīs personas nav pieķertas. Atsevišķos gadījumos žogu bojājuši nelegālie imigranti.
"Ar rokas instrumentiem tiek bojāti žoga paneļi veidojot caurumus, caur ko var izlīst cilvēks," piebilda Martukāns.
Viņš arī norādīja, ka jau nepilnu mēnesi nav konstatēti nelegālie migranti, kuri mēģinātu nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu.
Iemesls šādam klusumam esot trīs faktoru ietekmē. Pirmkārt, palīdz uz robežas ir uzbūvēta infrastruktūra. Otrkārt, to ietekmē robežsardzes darba rezultāti imigrantu pārvadātāju aizturēšanā. Treškārt, iespējams, tam par iemeslu ir Baltkrievijas politiskā situācija, ko ietekmējusi starptautiskās sankcijas. Turklāt pērn decembrī Minskā notikusi konference par nelegālās imigrācijas ierobežošanu un tā rezultātā, iespējams, ir pieņemts kāds lēmums atturēties no nelikumīgu robežas šķērsotāju pārvietošanas, norādīja Martukāns.
Uz Latvijas-Krievijas robežas pērn žoga bojāšanas gadījumi nav konstatēti.
No žoga būvniecības sākuma 2021.-2022.gadā kopumā konstatēti ap 400 žoga bojāšanas gadījumu uz robežas ar Baltkrieviju.
Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atbildīgo iestāžu pārstāvji ziņoja deputātiem par infrastruktūras izbūves gaitu uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju.
Valsts robežsardzes amatpersonas nav konstatējušas personu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu kopš 2024.gada 10.decembra. Kopumā 2024.gada decembrī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir apturētas 43 personas.
Kopumā pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir apturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 26 cilvēki.