Pērn starp pieaugušajiem lielāks īpatsvars bija ar iegūtu tikai vidējo izglītību

Sabiedrība
LETA 08:20, 30.12.2024 0

Pagājušajā gadā starp pieaugušajiem vislielākais īpatsvars bija tādu, kuru augstākā iegūtā izglītība ir vidējā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publikācija "Latvijas statistikas gadagrāmata 2024".

 
Foto: LETA

Vecuma grupā "20-39 gadi" tikai vidējo izglītību bija ieguvuši 44,2% iedzīvotāju. Vēl 35,6% bija ieguvuši augstāko izglītību, bet 14% iedzīvotāju bija pamatizglītība vai zemāka par to. 6% iedzīvotāju bija ieguvuši arodizglītību, bet 0,2% - doktora grādu.

Otrs lielākais īpatsvars pieaugušo ar iegūtu tikai vidējo izglītību - 43,2% - bija vecuma grupā "60-79 gadi". 28% iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija augstākā izglītība, 20,1% - arodizglītība, bet 8,1% mācības neturpināja pēc pamatizglītības vai zemāka izglītības līmeņa apguves. Šajā vecuma grupā 0,7% iedzīvotāju bija doktora grāds.

40,4% iedzīvotāju tikai ar vidējo izglītību bija vecuma grupā "40-59 gadi". 35,2% iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija augstākā izglītība, 14,7% - arodizglītība, bet 9,1% - pamatizglītība vai zemāka par to. 0,6% no 40 līdz 59 gadus veciem iedzīvotājiem bija ar doktora grādu.

Mazāk krasas atšķirības sadalījumā novērojamas starp iedzīvotājiem, kas vecāki par 80 gadiem. Šajā vecuma grupā 34,1% iedzīvotāju bija vidējā izglītība, bet 29% - pamatizglītība vai zemāka par to. Vēl 21% iedzīvotāju bija augstākā izglītība, 15% - arodizglītība, savukārt ar doktora grādu bija 0,9% iedzīvotāju.

Pērn ar vidējo izglītību bija 44,9% vīriešu un 35,9% sieviešu. Gada laikā vīriešu ar vidējo izglītību īpatsvars ir pieaudzis par 0,63%, savukārt sieviešu - par 0,84%.

30,2% Latvijas iedzīvotāju bija ieguvuši bakalaura vai maģistra grādu, bet 0,5% - doktora grādu. Savukārt 12,8% iedzīvotāju bija apguvuši arodizglītību.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn pieaudzis iedzīvotāju ar bakalaura grādu skaits. 2023.gadā bakalaura grādu ieguva 93 000 sieviešu, kas ir par 4200 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt vīriešu, kuri ieguva bakalaura grādu, skaits gada laikā pieaudzis par 2300. Tomēr vīriešu ar iegūtu bakalaura grādu skaits joprojām bija apmēram uz pusi mazāks nekā sieviešu.

Līdzīgi kā 2021. un 2022.gadā, arī 2023.gadā novērojama tendence, ka augstāko izglītību un arodizglītību ieguva vairāk sieviešu nekā vīriešu. Vienlaikus šo sieviešu skaits gada laikā nedaudz samazinājies. Piemēram, maģistra grādu pērn ieguva par 100 sievietēm mazāk, bet arodizglītību ieguvušo sieviešu skaits saruka par 1300. Tikmēr pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pērn ieguva par 1200 sievietēm vairāk nekā gadu iepriekš.

16,5% Latvijas iedzīvotāju virs 15 gadiem 2023.gadā nebija ieguvuši augstāku izglītību par pamatizglītību, tostarp 0,3% iedzīvotāju iegūtā izglītība bija zemāka par sākumskolas izglītību, liecina CSP dati.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rinkēvičs: Nedrīkst izdzēst atmiņu par nacisma un staļinisma «mēra» nodarīto

Nedrīkst tikt izdzēsta atmiņa par okupāciju, vardarbību, deportācijām un vajāšanām, ko Baltijas valstīm nesa gan nacistiskās Vācijas, gan Padomju Savienības staļiniskais režīms, uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sabiedrība Aprīlis Latvijā bijis 1,3 grādus siltāks par normu

Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī bija +7,4 grādi jeb 1,3 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.

Sabiedrība Valsts pārvaldē nav vienotas mākslīgā intelekta attīstības stratēģijas

Valsts pārvaldē nav vienotas mākslīgā intelekta (MI) attīstības stratēģijas, secinājusi Valsts kontrole (VK) situācijas izpētē par MI ieviešanu un izmantošanu valsts pārvaldē.

Sabiedrība Ceturtdien saglabāsies dzestrs laiks, vietām īslaicīgi snigs

Ceturtdien Latvijā gaisa temperatūra nav gaidāma augstāka par +7..+10 grādiem, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Sabiedrība Minimālo slieksni 9.klašu eksāmenu nokārtošanai varētu necelt arī šogad

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mēnesi pirms 9.klašu centralizēto eksāmenu sesijas nolēmusi arī šogad nepalielināt minimālo slieksni 9.klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai un saglabāt to 10% līmenī, paredz atkārtotai saskaņošanai nodotie grozījumi noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem.

Sabiedrība Izglītības ministre: Ministrijas kapacitāte ir neapmierinoša

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kapacitāte ir neapmierinoša un dažkārt nav kam dot uzdevumus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

Sabiedrība IZM rosina noteikt aizliegumu iegūt izglītību Krievijā un Baltkrievijā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā papildināt Izglītības likumu ar regulējumu, kas nosaka aizliegumu iegūt izglītību Krievijas un Baltkrievijas izglītības iestādēs, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).

Sabiedrība Melbārde ministres amatā plāno izvērtēt līdz šim sāktās reformas

"Jaunās vienotības" (JV) izvirzītā izglītības un zinātnes ministres amata kandidāte Dace Melbārde (JV) amatā plāno izvērtēt līdz šim sāktās reformas un novērst to īstenošanā konstatētos trūkumus.