Rīdziniekus tumsā spiež lēkāt pāri peļķēm: vai tas ir normāli? (RD komentārs)

Vēlāk teritorija tika iežogota un slēgta (baumo, ka tas noticis saistībā ar dzīvojamā kompleksa “Akācijas” celtniecību). Tagad komplekss ir uzcelts, taču celiņš joprojām nav atvērts.

No “Akācijas” kompleksa puses situācija izskatās pat traģikomiska: pašvaldības gājēju pāreja vienkārši beidzas pie slēgtiem vārtiem! Tomēr daudz dramatiskāka ir realitāte, ar ko saskaras iedzīvotāji un viesi – lai nokļūtu no stacijas līdz mikrorajona centram (tirdzniecības centriem, poliklīnikai u.c.), nākas mērot vairākus kilometrus garu līkumu vai doties pa “iebraukto taciņu” gar žogu.

Šī taka ir pilnībā nepiemērota cilvēkiem, it īpaši vecāka gadagājuma iedzīvotājiem un tiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības, it sevišķi tumšajā diennakts laikā. Taka ir praktiski neapgaismota, ar izspiedušām koku saknēm, aiz kurām var aizķerties, nokrist un gūt traumas. Lietainā laikā tur veidojas lielas peļķes, rudenī tā kļūst slidena mitro lapu dēļ, bet ziemā – ledus dēļ.

Jautājums Rīgas domei: Kad beidzot tiks nodrošināta iespēja iedzīvotājiem brīvi un droši pārvietoties pa normālu, apgaismotu celiņu?

Rīgas dome, kurai tika pārsūtīts Imantas iedzīvotāju jautājums, skaidro, ka iežogotais zemesgabals, caur kuru iet izgaismotais asfaltētais celiņš no stacijas uz mikrorajona centru, ir privātīpašums, kas pieder juridiskai personai. Līdz ar to pašvaldība nevar ietekmēt īpašnieku, lai tas atvērtu vārtus un ļautu iedzīvotājiem to izmantot.

Attiecībā uz alternatīvo variantu – “iebraukto taciņu” gar žogu – tika ieteikts vērsties pie SIA "Rīgas meži", kas ir atbildīga par šo teritoriju.

Atbildot uz jautājumu, vai tuvākajā laikā uzņēmums plāno sakārtot šo celiņu, no SIA "Rīgas meži" saņēmām šādu atbildi:

“Iedzīvotāju jautājumā minētā taciņa ir meža taka, kas tiek uzturēta atbilstoši mūsu meža teritorijas apsaimniekošanas principiem un šobrīd ir piemērota pastaigām.

SIA "Rīgas meži" budžetā nav paredzēta apgaismotas gājēju takas izbūve šajā teritorijā. Tomēr, ja šī teritorija ir iedzīvotāju iecienīta, mēs varam ieteikt iesniegt ideju par gājēju takas ar segumu un apgaismojumu izbūvi Rīgas domē, piedaloties pašvaldības līdzfinansējuma konkursā (Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta konkurss). Šādas iniciatīvas jau ir veiksmīgi īstenotas, piemēram, 2023. gadā Vecanniņmuižas meža daļā tika labiekārtota suņu pastaigu laukuma teritorija.”

Apmeklējot vietu un personīgi pārliecinoties, ka “iebrauktā taciņa” no Imantas stacijas līdz mikrorajona centram patiešām atbilst apzīmējumam “meža taka” ar visām tās neērtībām un bieži vien arī bīstamībām, mēs vaicājām Rīgas domei, kāpēc šajā situācijā netiek piemērots servitūta princips. Vienkāršāk sakot – kāpēc zemesgabala īpašniekam, caur kuru iet asfaltētais un apgaismotais celiņš, netika uzlikts par pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem pāreju?

Rīgas dome skaidroja, ka servitūts tiek noteikts tikai tad, ja nepastāv alternatīva piekļuve nekustamajam īpašumam. Ja piekļuve ir iespējama pa citiem ceļiem, servitūta piemērošana nav obligāta. Šajā gadījumā iedzīvotājiem esot iespēja apiet iežogoto teritoriju, izmantojot pieguļošo pašvaldības zemesgabalu jeb to pašu “iebraukto taciņu” (bb.lv).

Šajā situācijā gribētos ieteikt Rīgas domes pārstāvjiem pašiem doties uz Imantu ar vilcienu un personīgi pārliecināties, cik “alternatīva” ir meža taka gar žogu, salīdzinot to ar asfaltēto un apgaismoto celiņu, kas palicis aiz žoga. Iesakām šo pārbaudi veikt tumšajā diennakts laikā – pilnīgākam iespaidam.

Savukārt Imantas iedzīvotājiem varam ieteikt būt īpaši piesardzīgiem, pārvietojoties pa šo taku, un apspriest jautājumu par celiņu Imantas Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra grupā: https://www.facebook.com/groups/469786351181229/. Pēc kopīga risinājuma panākšanas jautājumu iespējams virzīt tālāk pilsētas varas iestādēs.