Valstij jādomā, kā vietējos iedzīvotājus pēc iespējas ilgāk noturēt darba tirgū, vai arī nāksies domāt par imigrantu piesaisti, intervijā aģentūrai LETA pauda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Runājot par imigrācijas politiku un viesstrādnieku piesaisti no trešajām valstīm, ministrs uzskata, ka primāri darba tirgū maksimāli jāiesaista vietējie cilvēkresursi, tostarp cilvēki ar invaliditāti.
"Attiecībā uz darbaspēka piesaisti no ārpuses jāskatās, cik tas ir kvalificēts. Vai mums ir nepieciešami mazkvalificēti viesstrādnieki, vai strādājošie ar kvalifikāciju," sprieda politiķis, atzīmējot, ka ar Uzbekistānas vēstnieku pārrunājis, kā risināt to, lai cilvēki no trešajām valstīm Latvijā nebūtu nodarbināti nelegāli.
Augulis vērsa uzmanību uz pārāk lielo jauniešu skaita īpatsvaru vecumā no 15 līdz 25 gadiem, kas nedz mācās, nedz strādā. Viņaprāt, jāsaprot, cik no viņiem ir ārpus Latvijas, cik strādā nelegāli, cik nedz strādā, nedz mācās.
Viņš uzskata, ka svarīgi ir strādāt pie reemigrācijas politikas, kā arī pie tā, lai radītu labvēlīgus nodarbinātības apstākļus arī pensionāriem, kas vēlas strādāt.
"Bez darbaspēka ekonomikas izaugsme nav iespējama," teica ministrs.
To, vai ar vietējiem resursiem pietiks, pašlaik ministrs neņemas prognozēt. Tas atkarīgs gan no ekonomikas izaugsmes, gan demogrāfijas tendencēm. Svarīgi strādāt pie straujāka produktivitātes pieauguma, kvalitatīvām darba vietām, lielākām algām strādājošajiem un līdz ar to arī vairāk resursu sabiedrības kopīgo vajadzību finansēšanai, uzskata Augulis.
Viņaprāt, produktivitātes fundamentālie faktori paliek nemainīgi, un tie ir saistīti ar ieguldījumiem cilvēkkapitālā, tostarp investīcijām jauniešu un pirmspensijas vecuma personu nodarbinātības atbalstīšanā.
Kā vēstīts, intervijā "Delfi" Augulis tika izteicies, ka darbaroku trūkuma dēļ var apsvērt iespēju saīsināt bērna kopšanas atvaļinājumu. To gan varētu darīt tikai tādā gadījumā, ja bērniem jau no viena gada vecuma tiktu nodrošināti bērnudārzi vai aukļu pakalpojumi. Tas ļautu bērnu vecākiem pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū, sprieda ministrs.
Koalīcijas partiju Saeimas frakciju līderi pēc tam pauda, ka ir skeptiski pret šādu ieceri, norādot, ka šāds rosinājums nebūtu atbalstāms. Arī pats ministrs pēc intervijas skaidroja, ka vairāk esot runājis par teorētiskām iespējām, bet nekādas reālas izmaiņas šajā jomā Labklājības ministrijā izstrādātas netiek.