Tuvākajā nākotnē šajās gleznainajās vietās var sākties būvniecība.
1927. gada februārī tika apstiprināts Bernātu kūrorta plāns. Pie J. Čakstes akmens ir izlikta karte, kurā var redzēt, kādās 248 zemes vienībās kūrorta vajadzībām tika sadalīts Bernātu mežs. Tolaik plānus izjauca padomju armijas ienākšana.
Biedrības “Mēs Bernātiem” vadītāja Diāna Ansule pastāsta, ka tālāko darbību apturējusi padomju armijas ienākšana.
“Ja tas plāns būtu īstenojies, tad, domāju, mums šeit būtu mazā Jūrmala, te būtu māja pie mājas, un diez vai mēs te tik brīvi varētu pa Bernātu mežu staigāt un baudīt šo dabas bagātību.”
Visvairāk viņu pārsteidz tas, ka piemiņas akmens padomju laikā nekur nepazuda, bet palika savā vietā.
Tūrisma piedāvājums augJautāta, vai arī pati uz Bernātiem lūkojas kā uz kūrortu, viņa apstiprina: “Jā, bet šis ir dabas kūrorts, un man ir milzīgs prieks, ka šis nav tas kūrorts par kuru toreiz runāja Zelmaņa kungs ar Jāni Čaksti.”
D. Ansule priecājas, ka Bernāti turpina augt un attīstīties. Katru gadu parādās jaunas viesu mājas.
“Nesen salīdzinājām statistiku, un, ja 90. gadu sākumā bija trīs viesu nami, tad šobrīd ir 33 tūrisma uzņēmēji, kas šeit darbojas. Cits būvē jaunas ēkas, cits atjauno vecās. Beidzamo piecu gadu laikā ir saradies gana daudz jaunu tūrisma produktu.”
Tā kā dabas liegums attiecas tikai uz Bernātu dabas parku, tad tam apkārt esošā zeme ir apbūvējama.
“Man liekas, ka te ir forši tā, kā ir. Bet es noteikti nebūšu tā, kas ietekmēs būvniecību. Gribam vai ne, te viss turpinās attīstīties, un varbūt tas nav slikti, bet tā mana vēlme būtu, lai dabas parks paliek neskarts un tāds, kāds tas ir. Lai jebkurš var atbraukt pastaigāties, sasmelties dabas enerģiju un braukt mājās,” vietnei liepajniekiem.lv saka D. Ansule.
Biedrības vadītāju iepriecina, ka Bernātos zemi un īpašumus pērk latviešu ģimenes, nevis lietuvieši, kas jau izpirkuši Papi.
Vasarā ap 80% tūristu ir lietuvieši, ziemā visbiežāk uz Bernātiem brauc liepājnieki.
“Dažreiz ziemā mašīnu ir vairāk nekā vasarā, bet tie nav nakšņotāji, labākajā gadījumā ieiet kaut kur paēst. Vasarās varbūt noderētu vairāk mājiņu, bet ziemās tās stāvētu tukšas. Jaunie mājiņas būvē apsildāmas, bet pieprasījums aukstajā laikā nav liels,” stāsta D. Ansule, kura arī pati ir tūrisma uzņēmēja.
Viņasprāt, vienīgais, kā tūristiem Bernātos pietrūkst, ir veikals. Bet arī pēc tā pieprasījums būtu sezonāls, tāpēc pagaidām bez tā var iztikt.