Finanšu ministrija bankām: vai nu solidaritātes nodoklis, vai - kreditēšana!

Sabiedrība
VS.LV 13:44, 30.09.2024 0

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro.

 

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksu maksās, piemērojot 60% likmi solidaritātes iemaksu bāzei, kas noteikta kā solidaritātes iemaksu maksātāja kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, kas aprēķināti par pieciem finanšu gadiem, kas sākas 2018.gada 1.janvārī un beidzas 2022.gada 31.decembrī.

Paredzēts, ka solidaritātes iemaksu maksātāji veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka solidaritātes iemaksu iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanu, ja kredītiestāde maksāšanas periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Par aprēķinātās atlaides summu solidaritātes iemaksu maksātājs būs tiesīgs samazināt maksāšanas perioda (kalendārā gada) solidaritātes iemaksu maksājumus, ieskaitot avansa ceturkšņa maksājumus. Savukārt, apkopojot visu maksāšanas periodu (kalendārā gada) rezultātus (2025., 2026. un 2027.gada), solidaritātes iemaksu maksātājs, iesniedzot solidaritātes iemaksu maksāšanas perioda deklarāciju par 2027.gadu, būs tiesīgs atgūt pārmaksāto solidaritātes iemaksu, vērtējot kopējās atlaides summu.

FM skaidro, ka solidaritātes iemaksu mērķis ir palielinātu nacionālās drošības riska apstākļos uz terminētu periodu, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, tieši vai netieši rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam virza Pudānu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam nominējis brigādes ģenerāli, Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu.

Sabiedrība Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi

Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi, intervijā aģentūrai LETA teica Rīgas vicemērs, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA).

Sabiedrība Sešgadnieku uzņemšanu Rīgas skolās atzīst par atbilstošu Satversmei

Rīgas domes saistošo noteikumu norma par kārtību, kādā sešus gadus veci bērni tiek uzņemti Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 1.klasēs, atbilst Satversmei, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Sabiedrība Latvijas iegādātās raķetes IRIS-T spēj notriekt arī krievu "Kaļibru" (+VIDEO)

Līdzfinansējums tiks saņemts, pateicoties Eiropas Savienības aizsardzības industrijas kopīgo iepirkumu.

Lasiet arī

Ekonomika Ar nodokļu politikas izmaiņām bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro

Scenārijā paredzēta minimālās algas paaugstināšana 2025.gadā no 700 uz 730 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 750 eiro mēnesī, bet no 2027.gada uz 800 eiro mēnesī.

Sabiedrība Ministru kabinetā iesniegta Fiskālo risku deklarācija

Šogad tiek ierosināts fiskālā nodrošinājuma rezervi 2025. – 2027. gadam veidot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, proti, 0,1% no IKP (vidēji ~47 miljonu eiro apmērā), tādā veidā nodrošinot “drošības spilvenu” gadījumiem, kad makroekonomiskie un fiskālie rādītāji novirzās no to plānotajām vērtībām.

Ekonomika Ekonomika stagnē - bezdarbs aug

Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, bezdarba līmenis šogad kopumā būs nedaudz augstāks nekā pērn, veidojot 6,7%, bet 2025.gadā, atjaunojoties straujākai ekonomikas izaugsmei, gaidāma bezdarba līmeņa pazemināšanās līdz 6,3%.

Sabiedrība Aizsardzības izdevumi līdz gada beigām sasniegs 3,2% no IKP

Savukārt 2025.gadā aizsardzības izdevumus FM prognozē 3,3% apmērā no IKP, 2026.gadā - 3,6%, 2027.gadā - 3,5%, bet 2028.gadā - 3,1% no IKP.