Rīgā mācības sāks 6000 pirmklasnieku

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) preses konferencē kā galveno izaicinājumu jaunajā mācību gadā izcēla pāreju uz mācībām latviešu valodā, kas sākās aizvadītajā mācību gadā. Politiķis norādīja, ka sarūk to skolotāju skaits, kuri varētu pāriet uz valodu apmācību. Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka pašvaldība spēs tam rast risinājumus.

Ķirsis pieminēja arī infrastruktūru. Viņaprāt, Rīgā nepieciešamas vismaz piecas jaunas skolas, "kas dos jaunu grūdienu", un pašvaldība "no tā neizbēgs".

Pašlaik remontdarbi turpinās 83 izglītības iestādēs, tostarp 42 skolās un 41 bērnudārzā. Tie turpināsies arī mācību gada laikā. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) skaidroja, ka šāda situācija radusies, jo pēdējais kredīts no valsts saņemts tikai 20.augustā. Viņš cer, ka turpmāk remontdarbi noslēgsies ātrāk, jo laicīgāk varēs izsludināt iepirkumus, uzreiz pēc pašvaldības budžeta pieņemšanas. To paredz šogad pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas atļauj pašvaldībām saņemt aizdevumu uz trim gadiem.

Tāpat šobrīd ir aktīvi astoņi projekti sporta laukumu labiekārtošanai pie skolām, savukārt divu gadu laikā pašvaldība sola izveidot sešus jaunus dabaszinātņu centrus. Kopumā skolu un bērnudārzu labiekārtošanai atvēlēti 32 miljoni eiro.

Tāpat Ķirsis informēja, ka mācību gada laikā Rīgā tiks marķētas 70 izglītības iestādes, kas pilnībā vai daļēji atbilst droša patvēruma ierīkošanai. Marķējums nozīmēs, ka izglītības iestāde zina, kā rīkoties krīzes situācijā. Krīzes situācijā izglītības iestādes varēs sniegt patvērumu līdz 30 000 cilvēkiem.

"Absolūti primārā prioritāte infrastruktūras vietām ir izglītības iestādes, jo ienaidnieks, tostarp Ukrainā, [izglītības iestādes] izvēlas kā vienu no saviem mērķiem, diemžēl," sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai").