Latvijā novērots saslimstības ar Covid-19 pieaugums

Šobrīd SPKC dati liecina, ka 2024.gadā maksimāli nelabvēlīga epidemioloģiskā situācija ar Covid-19 tika novērota janvāra sākumā, kad vidēji gandrīz katrs sestais jeb 18% tests uz SARS-CoV-2 vīrusu uzrādīja pozitīvo rezultātu. Līdz februāra sākumam situācija bija ievērojami uzlabojusies - vidējais pozitīvo testu īpatsvars samazinājies līdz 7%. Tālāk saslimstība ar Covid-19 turpināja samazināties vēl vairāk, sasniedzot minimālo līmeni aprīļa beigās un maijā pirmajā pusē, kad pozitīvo testu īpatsvars vidēji ir bijis 1,3%.

Sākot ar maija otro pusi, līdzīgi kā dažās citās ES valstīs, Latvijā novērots mērens saslimstības ar Covid-19 pieaugums, vidējam pozitīvo paraugu īpatsvaram sasniedzot 2,5% līdzīgi kā aprīļa sākumā. SPKC vērš uzmanību, ka uz nedaudz paaugstinātu SARS-CoV-2 vīrusa cirkulācijas intensitāti sabiedrībā norāda arī notekūdeņu monitoringa rezultāti.

Jaunākie epidemioloģiskā monitoringa dati liecina, ka epidemioloģiskais process ir stabilizējies un saslimstības pieaugums šobrīd ir apstājies. Covid-19 gadījumu skaita pieaugums vasaras sākumā ir saistīts ar dažādiem faktoriem, tas ir, biežākiem cilvēku kontaktiem, intensīvu ceļošanu un imunitātes pret Covid-19 infekciju samazināšanos, skaidro SPKC.

2024.gadā lielākajos Latvijas stacionāros, kas piedalās monitoringā, maksimālais pacientu skaits ar pamata diagnozi Covid-19 ir reģistrēts janvāra otrajā nedēļā, kad bija 159 pacienti, bet maija trešajā nedēļā minētajos stacionāros ārstējās seši pacienti ar pamata diagnozi Covid-19. Savukārt pēdējā jūnija nedēļā - desmit pacienti. Tas arī norāda uz nelielu saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, skaidro SPKC.

Pēc operatīviem monitoringa datiem lielākais mirušo Covid-19 pacientu skaits tika ziņots janvāra pirmajā nedēļā, kad tie bija 23 pacienti, bet maija trešajā nedēļā tika ziņots par vienu mirušu pacientu ar Covid-19 infekciju. Pēdējā jūnija nedēļā nav saņemta informācija ne par vienu mirušu Covid-19 pacientu.

SPKC vērš uzmanību, ka centrs saņem un apkopo informāciju par laboratorijās veiktajiem testiem uz Covid-19, bet testi kas tiek veikti mājās, darba vietā, izglītības iestādēs, nav pakļauti monitoringam.

Pozitīvo laboratoriski veikto testu īpatsvars procentos pašreizējā situācijā, kad visaptveroša testēšana uz Covid-19 vairs nav nepieciešama, ir optimālais epidemioloģiskās uzraudzības rādītājs, kas diezgan precīzi uzrāda saslimstības tendences, skaidro centrā. Tādēļ patlaban tas ir plaši izmantots ES valstīs un citur pasaulē, analizējot epidemioloģisko situāciju ar tādām infekcijām kā Covid-19, gripa un RSV izraisītā infekcija.