NATO Austrumu flanga valstu samits vairs nav «vienprātīgu valstu klubiņš»

Runājot par samita mīnusiem, viņš uzsvēra, ka ne Slovākija, ne Ungārija netika pārstāvēta pienācīgā līmenī - valstu vai valdību vadītāju līmenī. Samitā Slovākiju un Ungāriju pārstāvēja vēstnieki. Andžāna ieskatā, tas ir ļoti skaidrs signāls, ka, lai gan šīs valstis tehniski ir daļa no tā dēvētā Bukarestes devītnieka valstu formāta, šajā kopienā tās sevi redz citādi.

"Manuprāt, nav pat jāskatās uz Bukarestes devītnieka formātu un šo samitu, lai zinātu, ka Slovākija un Ungārija ar simpātijām raugās Krievijas virzienā. Tāpat šo valstu nostāja attiecībā pret Ukrainu atšķiras no tās nostājas, kāda ir vairākumam NATO dalībvalstu. Protams, Turcija, lai arī NATO dalībvalsts, arī uz "žoga sēž"," teica eksperts.

Viņš norādīja, ka Bukarestes devītnieka formāta avangardā ir Polija un Baltijas valstis, un acīmredzot Slovākija un Ungārija nejūtas omulīgi šajā formātā. Andžāns uzsvēra, ka nav arī tālu jāmeklē iemesls, kāpēc uz samitu Rīgā neieradās kāds cienīgs šo valstu pārstāvis - tad, kad Slovākijas premjerministrs Roberts Fico nāca pie varas, viņš skaidri pateica, ka Slovākija Ukrainai militāru palīdzību vairs nesniegs.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors atgādināja, ka pirms Fico nonākšanas Slovākijas premjera amatā Slovākija bija uzticams partneris. Ņemot vērā praktisko atbalstu, kuru Slovākija nodeva Ukrainai, tas noteikti bija pat ievērojamāks par to, ko tolaik varēja nodot Ukrainai Baltijas valstis, piemēram, runa ir par Slovākijas piegādātajiem iznīcinātājiem, kas Ukrainai trūka un joprojām trūkst.

Runājot par vēl vienu mīnusu, eksperts norādīja, ka nebija NATO Austrumu flanga valstu samita deklarācijas, bet gan priekšsēdētāju paziņojums. Bulgārijas prezidents Rumens Radevs bija izteicies, ka samitā netika panākta vienprātība. Savukārt pozitīvais samita aspekts ir tāds, ka tajā piedalījās Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons.

"Tas iezīmē zināmas pārmaiņas, ka par Bukarestes devītnieku nav jādomā tādā izpratnē, kāda bija iepriekš. Šis formāts nedaudz sāk virzīties uz ziemeļiem - kaut kas izkrīt laukā un kaut kas ienāk vietā," teica Andžāns.

Taujāts, vai viņš saklausīja ko būtisku NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga atkārtoti paustajā, ka NATO ir gatava aizstāvēt sabiedrotos no jebkura ienaidnieka, Hārvarda universitātes viespētnieks uzsvēra, ka Stoltenberga paziņojumos viņš nedzirdēja pilnīgi neko jaunu, lai gan diplomāti varētu nepiekrist.

"Ja stratēģiski raugās, samitā nebija nekāda spilgta paziņojuma. Jāpiebilst, ka tāds arī nav šī formāta uzdevums. Bukarestes devītnieka formāts ir paredzēts, lai koordinētu nostājas vienā ģeogrāfiskajā blokā NATO. Nevajadzētu gaidīt no šī formāta pārspīlētas lietas. Lai gan NATO ģenerālsekretāra amats ir nozīmīgs, būtībā tas ir administrators, kurš meklē starp dalībvalstīm vienprātību un vada procesus," skaidroja eksperts.

Viņš atzīmēja, ka NATO ģenerālsekretāra vārdi ir ļoti svarīgi, bet NATO kontekstā daudz svarīgāk būs, kurš uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās, vēlēšanās Lielbritānijā un Francijā. Tam būs fundamentāla ietekme. Potenciāla bruņota konflikta gadījumā attiecīgajās NATO dalībvalstīs tas būs politisks lēmums kādam palīdzēt vai nepalīdzēt. Tas nebūs NATO ģenerālsekretāra lēmums.

"Rezumējot, diemžēl vairāk ir sliktā nekā labā, jo Bukarestes devītniekā iezīmējas plaisas, kas nav patīkamas. Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka samitā piedalījās Somijas prezidents un Zviedrijas premjerministrs," sacīja Andžāns.

LETA jau rakstīja, ka otrdien, 11.jūnijā, Rīgā pirmo reizi notika NATO Austrumu flanga valstu samits. Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā īsi pirms NATO samita Vašingtonā tika koordinētas nostājas NATO Austrumu flanga drošībai un kolektīvajai aizsardzībai, kā arī ilgtermiņa atbalstam Ukrainai būtiskos jautājumos.

Samits Rīgā notika pēc Rinkēviča iniciatīvas. Ņemot vērā NATO jaunāko dalībvalstu Somijas un Zviedrijas stratēģisko lomu reģiona drošībā, pēc Latvijas prezidenta ierosinājuma samitā piedalījās arī Somijas prezidents un Zviedrijas premjerministrs.

Latvijas prezidents kopā ar NATO ģenerālsekretāru, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Somijas prezidentiem, Zviedrijas premjerministru, kā arī Slovākijas un Ungārijas pārstāvjiem apsprieda NATO reģionālo aizsardzības plānu efektīvu ieviešanu un alianses aizsardzības spēju stiprināšanu, kas izriet no NATO samitu Madridē un Viļņā lēmumiem. Sanāksmes dalībnieki arī diskutēja par Vašingtonas samita potenciālajiem lēmumiem, lai veicinātu Ukrainas un NATO bruņoto spēku savietojamību un tuvinātu Ukrainas dalību NATO.