Kombinētais blīvums uz zemes var sasniegt pat 300 punktus uz vienu kvadrātmetru.
Papildinot ģeotelpisko datu portāla "GEO RĪGA" (georiga.lv) 3D produktu klāstu, Rīgas pašvaldība izstrādājusi augstas detalizācijas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas un 13 apbūves aizsardzības teritoriju LIDAR punktu mākoni. Kartē no jebkuras perspektīvas var apskatīt ēkas un citus pilsētvidē esošos objektus trīs dimensijās (3D).
LIDAR (light detection and ranging) ir tālizpētes tehnoloģija informācijas iegūšanai par objektiem, kas izmanto lāzera gaismu, lai mērītu attālumu līdz tiem. Iegūtie dati rada precīzu trīsdimensiju informāciju par objektiem un to virsmām. Pateicoties tās efektivitātei, lāzerskenēšana ir kļuvusi par alternatīvu tradicionālām mērniecības metodēm.
Dati Rīgas punktu mākoņa izstrādei iegūti 2022.gada augustā, veicot lāzerskenēšanu no gaisa, bet Vecpilsētā lāzerskenēšana veikta arī no zemes. Katru objektu raksturo vairāki simti un tūkstoši punktu, kur katram punktam ir noteiktas gan precīzas koordinātas, gan augstums virs jūras līmeņa. Atklātā un neaizsegtā teritorijā punktu kombinētais blīvums uz zemes var sasniegt pat 300 punktus uz vienu kvadrātmetru. Tik augstus detalizācijas mērījumus eksperti visā pasaulē atzīst par unikālu datu avotu.
Punktu mākonis trijās dimensijās apspoguļo ne tikai ēkas, bet arī visus citus lāzerskenēšanas laikā iegūtos pilsētvides objektus. Kopumā kartē atspoguļoti 17 dažādu kategoriju objekti jeb klases un katrai no tām piešķirta unikāla krāsa. Kartē var apskatīties punktu mākoni zemes virsmai, dažāda veida apstādījumiem un kokiem, jumtiem, ēku sienām un būvdetaļām, ceļiem, ietvēm, veloceliņiem, sliedēm, tiltiem, stabiem, vadiem, ūdens virsmām u.c. ielu infrastruktūras objektiem. Pēc nepieciešamības katru objektu klasi kartē var ērti pieslēgt vai atslēgt.
Šos datus visbiežāk izmanto būvniecības nozares speciālisti, piemēram, ēku projektēšanai, modelēšanai, renovācijas plānošanai. Arhitekti, kuri projektē ēku fasādes, kartē var noteikt pilsētvidē esošo ēku ģeometriju, ēku fasāžu reljefu un augstumus. Tāpat ar punktu mākoņa palīdzību var aprēķināt būvniecībai nepieciešamo būvmateriālu apjomu. Ņemot vērā, ka lāzerskenēšanas laikā fiksēti arī apstādījumi un koki, ar to var noteikt, kuru koku vainagi ir jākopj. Datus var izmantot hidroloģisko procesu izpētei, plūdu modelēšanai, kā arī lai noteiktu gaisvadu, stabu un tiltu augstumu, kas var noderēt, piemēram, plānojot preču piegādes ar kravas transpotlīdzekļiem.
Izmantojot datus projektēšanai, svarīgi pārliecināties par datu aktualitāti, jo gadījumos, kad pēc lāzerskenēšanas darbu veikšanas apvidū notikušas izmaiņas, lāzerskenēšanas dati var nesakrist ar situāciju šajā vietā.