Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) nolēmusi nepiedalīties priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā, aģentūru LETA informēja partijā.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, JV ieskatā, īpaši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, ar Latvijas medijiem ir jākomunicē latviešu valodā. Partija uzskata, ka Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ JV nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
JV uzsver, ka EP vēlēšanās var kandidēt un balsot tikai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi, savukārt ikvienas valsts pilsonības priekšnoteikums ir valsts valodas prasme, kas nodrošina spēju iekļauties sabiedrībā un vienotā informācijas telpā.
"Priekšvēlēšanu debates krievu valodā šai svešvalodai, kas nav neviena no ES valstu oficiālajām valodām, piešķir īpašu statusu un nozīmi, kas ir pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm," norāda partijā, atgādinot, ka pērn Saeimas pieņemtie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā stiprina valsts valodas lomu, jo aizliedz aģitāciju krievu valodā, un ir vērsti uz Latvijā dzīvojošo ES pilsoņu pilnvērtīgu iesaisti vēlēšanu procesā. JV domā, ka šādai pieejai būtu jākalpo par virsmērķi visā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda komunikācijā.
Tā kā debašu raidījumi ir specifisks priekšvēlēšanu aģitācijas perioda formāts, kā arī ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, JV lēmusi priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā nepiedalīties.
Kā ziņots, publiskajā telpā izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt EP veltītas debates krievu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.
LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus par LTV ieceri rīkot EP priekšvēlēšanu debates arī krievu valodā, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus.
LTV vērtējumā, VVC neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. Medija pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par EP vēlēšanām.
LTV nepiekrīt, ka mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" veidotās priekšvēlēšanu debates būtu vērtējamas kā nemotivēta svešvalodas lietošana. Medija ieskatā, LTV rīkojas atbilstoši SEPLP apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, kurā noteikts, ka divi būtiskākie mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" 2024.gada satura virzieni ir atspoguļot Latvijas mazākumtautībām valstiski un starptautiski nozīmīgus notikumus, kā arī atspoguļot EP vēlēšanas, vēstot par to ietekmi uz Latviju.
Savukārt SEPLP norāda, ka LTV, izvēloties pārraidīt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, nepārkāpj likumus, normatīvos aktus un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas un gada plānu.
Vienlaikus SEPLP aicina LTV rūpīgi izvērtēt plašāku kontekstu, iekšējus un ārējus faktorus, lai savā darbībā ievērotu un salāgotu Satversmes būtību, SEPLP likumu un demokrātiskā līdzdalības procesa pilnvērtīgu un kvalitatīvu nodrošināšanu visiem EP vēlēšanās iesaistītajiem - deputātu kandidātiem un vēlētājiem.
VVC neaprobežojās ar viena paziņojuma izplatīšanu par LTV, vēlāk vēlreiz kritizējot sabiedrisko mediju, ka tas it kā veicinot divvalodību. VVC domā, ka LTV lēmums par debašu rīkošanu krievu valodā neesot uzskatāms "par redakcionālu lēmumu šī jēdziena tehniskajā izpratnē, bet par politisku lēmumu", kas esot nonācis pretrunā ar Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto valodu hierarhiju valstī.