Ārlietu ministra amatam virza diplomāti Braži (papildināta)

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže ieguvusi juristes izglītību Latvijas Universitātē, sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē. Viņa arī papildinājusi zināšanas NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem.

Siliņa sacīja, ka Braže ir "cīnītāja un drosmīga sieviete", kura diplomātijā strādā kopš 1993.gada, šajā laikā ieguvusi plašu starptautisku pieredzi. Siliņa Bražes pievienošanos valdībai raksturo, kā "spēcīgu signālu" tam, ka Latvija domā par savu ārpolitiku ļoti nopietni.

Ministru prezidente pauda gandarījumu, ka "Jaunajai Vienotībai" ir izdevies atrast cilvēku, kas ir gatavs uzņemties vadīta Ārlietu ministriju laikā, kad nav laika iešūpoties, jo Braže pazīst ārlietu dienestu un zināmā mērā pazīst arī politiku.

"Es esmu gandarīta, ka mums jau no pirmās dienas būs ārlietu ministrs, kas varēs pilnvērtīgi strādāt," teica Siliņa.

Vēl aprīļa sākumā premjerministre medijiem pauda, ka "bezpartejiska kandidāta ārlietu ministra amatam nebūs, jo partijas iekšienē esot gana spēcīgi kandidāti". Taujāta, kāpēc kandidāte tomēr izvēlēta ārpus partijas, Siliņa sacīja, ka "Jaunajā Vienotībā" šobrīd ir spēcīgi cilvēki, kas strādā ārlietu jomā, kā piemērus minot Sandru Kalnieti (JV), kas šobrīd kandidē Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, un Zandu Kalniņu-Lukaševicu, kas strādā Saeimā un ir ievēlētā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Monitoringa komitejā. Vienlaikus Latvijai visos līmeņos ir vajadzīgi spēcīgi cilvēki, kas var strādāt ārējās politikas jautājumos, pārliecināta ir Siliņa.

"Zaudēt mūsu starptautisko lomu EPPA komitejā, nebūtu tas pareizais solis. Mūsu uzdevums ārlietu jomā ir meklēt sabiedrotos. Mēs šobrīd esam skaļa balss jautājumos par Krieviju, un mums ir vajadzīgi spēcīgi sabiedrotie. Mums ir vajadzīgi spēcīgi cilvēki gan Saeimas, gan EP, gan valdības līmenī, gan arī Valsts Prezidenta kancelejā, kas var strādāt ārējās politikas jautājumos un arī starptautiski. Pievienot komandai cilvēku, kas ar savu pieredzi var dot vēl vairāk šajā jomā, ir liels pienesums gan mums kā valdībai, gan Latvijai," teica Siliņa.

Ārlietu ministra amatam virzītā diplomāte Baiba Braže vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai iestāsies partijā "Vienotība" (JV), kas viņu nominējusi ministres amatam.

Braže stāstīja, ka nekad nav bijusi kādas partijas biedre, bet Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) līdz ar nominēšanu ārlietu ministres amatam uzdevusi viņai arī "šo nopietno, būtisko jautājumu" par pievienošanos premjeres pārstāvētajam politiskajam spēkam.

Pašlaik Braže to nopietni apsverot, bet lēmumu vēl neesot pieņēmusi.

Siliņa apgalvoja, ka Braže amatam uzrunāta pagājušās nedēļas nogalē. Pēc tam, kad potenciālā ministre iestrādāsies amatā, premjerministre ar Braži plānojot pārrunāt arī "viņas politiskos uzskatus un aktivitāti".

Ierasti praksē pievienošanās "Jaunajai vienotībai" nozīmē kļūšanu par partiju apvienības lielākās partijas "Vienotība" biedru.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām - bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.

Saeimas frakcijas paudušas vēlmi tikties ar nākamo ārlietu ministra amata kandidātu. Nākamo ārlietu ministru tradicionāli iztaujā arī Valsts prezidents.

Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja Kariņš.