Pie Saeimas piketēs pret bezatbildīgu mājas dzīvnieku pavairošanu

Šādu piketu dzīvieku aizsardzības organizācijas rīkos jau trešo reizi. Pirmais protests notika pērn septembrī, otrais - decembrī.

"Dzīvnieku policijas" pārstāvji norāda, ka grozījumos Dzīvnieku aizsardzības likumā būtu jāietver visu mīļdzīvnieku audzētāju kontrole, lai valstiskā līmenī risinātu dzīvnieku pārprodukcijas cēloni un nodrošinātu humānu attieksmi pret istabas dzīvniekiem.

Piketētāji aicina politikas veidotājus noteikt dzīvnieku pavairotājiem pietuvinātas prasības tām, kādas tiek piemērotas, piemēram, uzraudzībai dzīvnieku patversmēs, kur saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem dzīvnieku aprite tiek stingri kontrolēta un uzraudzīta.

Grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā trešajā lasījumā Saeimas sēdē izskatīs šodien.

LETA jau vēstīja, ka grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā mērķis ir uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus un valstī mazinot ēnu ekonomiku dzīvnieku tirdzniecības jomā, kā arī uzlabot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumos noteikti papildu pienākumi dzīvnieka īpašniekam mājas dzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka mājas (istabas) dzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību, kā arī pavairošanai nedrīkst izmantot slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.

Vienlaikus sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Savukārt dzīvnieka īpašniekam vai turētājam jānodrošina, lai mājas (istabas) dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu attiecīgās mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.

Tāpat likuma grozījumi paplašina arī dažādu institūciju pilnvaras administratīvā pārkāpuma procesā dzīvnieku labturībā un aizsardzībā un paredz, ka turpmāk Valsts policija (VP) drīkstēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kā arī par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasību pārkāpumiem sabiedriskajā transportlīdzeklī VP drīkstēs veikt visu administratīvā pārkāpuma procesu.

Tāpat pašvaldības policija, pašvaldību administratīvās inspekcijas un VP varēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums, un par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kuru veic Pārtikas un veterinārais dienests.

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes drīkstēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par savvaļas sugas dzīvnieka apmācīšanu un izmantošanu kā atrakciju dzīvnieku un tā izrādīšanu publiski kā atrakciju dzīvnieku.