Viens no risinājumiem varētu būt indeksēt visas pensijas 100% apmērā, kas dotu apmēram 25% pensionāru ikgadēju pensijas pieaugumu, intervijā sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Kopumā Labklājības ministrija (LM) izskatīšanai Senioru padomē, kurā ir iesaistītas pensionāru organizācijas, bija sagatavojusi trīs četrus variantus pensiju indeksācijai. Kā labākais tika izvēlēts viens - indeksēt visas pensijas 100% apmērā ar patēriņa cenu indeksu un ar algu indeksu.
"Ja mēs skatāmies uz sliekšņiem, tad tomēr nav taisnīgi, ja mēs indeksējam pensijas, piemēram, līdz 609 eiro un neindeksējam 610 eiro pensijas. Visi pensionāri ir bijuši nodokļu maksātāji, un tagad šķirot cilvēkus pensijas vecumā, manuprāt, nav pareizi," sacīja Augulis.
Vērtējot esošo pensiju sistēmu, ministrs norādīja, ka ministrijai ir prognozes līdz pat 2050.gadam. Tāpat tā rēķinās ar to, ka pirmais reālais trīs līmeņu pensiju sistēmas dalībnieks pensionēsies 2036.gadā.
Augulis informēja, ka LM tiksies ar Latvijas Banku un ekspertiem par otro pensiju līmeni, lai runātu, kādā veidā un ko var uzlabot tajā. Tas ir jautājums par apkalpošanas maksām un par to, vai tās nav jāsamazina. Ministrs norādīja, ka, visticamāk, šajā virzienā arī plānots virzīties, lai saglabātu gan lielāku ienesīgumu, gan arī kapitāla stabilitāti.
"Manuprāt, otrā pensiju līmeņa līdzekļus vairāk vajadzētu investēt tieši šeit, Latvijā, jo uzkrātie līdzekļi jau ir pietiekami lieli, lai mēs tos izmantotu Latvijas tautsaimniecībā. Ir arī citas idejas, kā mēs varētu uzlabot šo sistēmu," klāstīja ministrs.
Runājot par tuvāko nākotni, tostarp, izstrādājot budžetu, Augulis atzina, ka ieņēmumos un izdevumos sociālais budžets, atšķirībā no pamatbudžeta, strādā pietiekami labi, un mēs varam veidot uzkrājumus. Viņam negribētos, ka "kāds politiķis mēģina šobrīd iejaukties pensiju sistēmā, kas ir pulksteņa mehānisms, un tur nevajadzētu mēģināt kaut ko darīt ar cirvi".
Tāpat, Auguļa vērtējumā, cilvēkiem ir jābūt drošiem dažādās situācijās, jo neviens nezina, kad saslims, kas var notikt darba tirgū. Patlaban Latvijā šādām situācijām nav sociālā nodokļa, bet ir apdrošināšanas sistēma, kurā katrs ir apdrošinājies pret kādu konkrētu gadījumu.
Augulis uzsvēra, ka tas ir svarīgi, ņemot vērā arī krīzes, kuras Latvija ir pieredzējusi. Viņaprāt, ir jāveido sociālā budžeta uzkrājums, lai Latvija nenonāktu situācijā, kādā tā bija 2009.gadā, kad nācās uz brīdi samazināt arī pensijas. Tāpat nepieciešami arī uzlabojumi pensiju sistēmā, lai ilgtermiņā visu varētu nodrošināt, taču tā neesot tikai šodienas diskusija. Pēc Auguļa paustā, ministrija "tur roku uz pulsa", lai nenonāktu kādās smagās situācijās.
"Piemēram, nedod Dievs, tādā situācijā, kādā šobrīd ir Ukraina, kuras sociālo lietu ministre neformālajā sanāksmē atzina, ka valsts budžets pašlaik pamatā aiziet militārām vajadzībām un sociālajos maksājumos lielā mērā ir jāpaļaujas uz starptautisko palīdzību. Es ceru un zinu, ka pie mums kara nebūs, bet arī citās krīzes situācijās ir jāspēj nodrošināt sociālā drošība, jo arī tā ir viens no drošības pīlāriem," uzsvēra Augulis.