Ja applūstošās teritorijās tiek būvētas jaunas ēkas, vai tiek rekonstruētas esošās, visu risku uzņemas potenciālais īpašnieks.
Latvijā būtiskākais no klimata pārmaiņu riskiem ir plūdu risks - nesen plūdi nesa lielus zaudējumus Jēkabpilī un citviet, un novērojumi rāda, ka plūdi vairs nav raksturīgi tikai pavasarim. Mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais skaidro, kā izvērtēt plūdu risku pirms zemes iegādes un kas jāņem vērā, būvējot vai renovējot māju applūstošā vietā.
"Saskaņā ar šobrīd pastāvošo normatīvo regulējumu ļoti bieži applūstošās teritorijās būvniecība netiek pieļauta, jo pašvaldības neizsniedz būvatļaujas, bet faktiski sastopamies ar daudziem gadījumiem, kad šādās vietās vai nu tiek būvētas jaunas ēkas, vai tiek rekonstruētas esošās, attiecīgi visu risku uzņemas potenciālais īpašnieks," stāsta eksperts Kaspars Sausais. Viņš norāda, ka, iegādājoties īpašumu applūstošā vietā, tas būs ne tikai neērti apdzīvojams, bet arī pastāv risks, ka īpašuma vērtība nākotnē kritīsies, kā arī var rasties problēmas īpašumu apdrošināt, jo pēc vairākkārtējas applūšanas apdrošināšanas prēmija ievērojami pieaugs vai apdrošinātāji var atteikties segt applūšanas risku.
Kā izvērtēt plūdu risku?
Pirms īpašuma iegādes būtu svarīgi rūpīgi izvērtēt plūdu risku. Valsts nodrošina iespēju iepazīties ar teritoriju applūšanas kartēm, kurās redzama gan palu ūdeņu izraisītas applūšanas, gan vējuzplūdu iespējamība, kas rodas, ja ilgstoši spēcīgs vējš dzen ūdeni pretēji upju plūdumam, paaugstinot upēs ūdens līmeni. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra uzturētās plūdu riska un plūdu draudu kartes pieejamas šeit. Nākotnē plānots ieviest arī ledus sastrēgumu un to izraisīto plūdu modelēšanas sistēmu un izveidot vēl vienu karti un risku varbūtību.
Ko darīt, lai samazinātu plūdu ietekmi un zaudējumus?
Ja tomēr ir iegādāts īpašums plūdu riska zonā, pirms mājas būvniecības vai remonta ir vērts ievērot vairākus priekšnoteikumus, kas palīdzēs samazināt plūdu ietekmi un potenciālos zaudējumus:
- paaugstināt zemes līmeni, veicot grunts uzbēršanu, taču jāņem vērā, ka ne visur tas ir atļauts, tāpēc pirms tam ieteicams konsultēties pašvaldībā;
- nebūvēt ēku zemākajā gruntsgabala vietā;
- būvēt ēku uz paaugstinātiem pamatiem vai pāļiem, tādējādi paceļot visu ēku virs applūšanas līmeņa;
- izvairīties no pagrabstāva izbūves;
- zemākajās telpās, kas var applūst, izvēlēties vienkāršāko apdari, lai applūšanas gadījumā zaudējumi nebūtu lieli, savukārt telpas ar augstvērtīgu apbūvi ieplānot virs iespējamā applūšanas līmeņa;
- ēkas būvniecībai izvēlēties materiālus, kas ir ūdensdroši un var tikt pakļauti īslaicīgai ūdens ietekmei (izvairīties no koka ēku būvniecības);
- svarīgus elektromezglus un elektroiekārtas, piemēram, apkures katlu vai ūdenssūkni, izbūvēt virs applūšanas līmeņa;
- paredzēt iespēju, ūdens līmenim ceļoties, uzstādīt plūdu ūdens barjeras pie logiem un durvīm, kas atrodas zemākajās vietās.