Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.
Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,4 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,55 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.
Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi Rīgā palielināsies par 75 miljoniem eiro jeb 10% apmērā, salīdzinot ar 2023.gada plānu. Savukārt salīdzinot ar 2023.gada faktiskajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, 2024.gadā plānotie ieņēmumi būšot par 29,3 miljoniem eiro jeb par 3,7% lielāki.
Kā deputātiem skaidroja Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš, šī gada budžetam tika pieteiktas vajadzības par 220 miljoniem eiro, bet pieejamā fiskālā telpa esot aptuveni 67 miljoni eiro, līdz ar to visas vajadzības neesot iespējams finansēt.
Vislielākā izdevumu sadaļa - 35% jeb 547,4 miljoni eiro - atvēlēti izglītībai, 24% jeb 378,9 miljoni eiro - ekonomiskajai darbībai, bet 13% jeb 195,2 miljoni eiro - sociālajai aizsardzībai.
Iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atvēlēti 9% no pašvaldības budžeta jeb 133,4 miljoni eiro. Vēl 7% budžeta izdevumu paredzēti vispārējiem valdības dienestiem, 5% - pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, 3% - atpūtai un kultūrai, 2% - sabiedriskajai kārtībai, bet 1% - veselībai.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) nodēvēja šī gada pašvaldības budžetu par investīciju budžetu, jo šogad investīcijām paredzēts atvēlēt 240 miljonus eiro.
Mūkusalas krastmalas pārbūvi plānots īstenot par 8,4 miljoniem eiro, Zemitāna tilta remontu plānots īstenot par vairāk nekā 20 miljoniem eiro, bet Vanšu tiltu remontēt par pusmiljonu eiro.
Investīcijas plānotas arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošanai, kam plānoti vairāk nekā 44 miljonii eiro un Kundziņsalas pārvada būvniecībai, kam nepieciešami vairāk nekā 47 miljoni eiro.
Plānota arī pilsētas sabiedriskā transporta savienojumu punktu izbūve dzelzceļa stacijās, kam paredzēts izlietot vairāk nekā 9 miljonus eiro, tik pat daudz līdzekļu plānots tērēt veloinfrastruktūras attīstībai, bet ielu infrastruktūras atjaunošanai paredzēts izlietot 34,6 miljonus eiro.
Šogad Rīgā plānots remontēt vairāk nekā 20 skolas, tam izlietojot 18,3 miljonus eiro. Savukārt par 12 miljoniem eiro tiks izbūvēti sporta laukumi pie astoņām skolām. 6,5 miljoni eiro ir paredzēti 53 bērnudārzu teritoriju sakārtošanai un remontiem, bet 2,3 miljoni eiro tiks izlietoti energoefektivitātes uzlabošanai Rīgas izglītības iestādēs. Skolu ugunsaizsardzības sistēmai iecerēts tērēt 500 000 eiro.
Šogad plānots sākt Mežaparka sākumskolas būvniecību. Šim mērķim paredzēti 13,5 miljoni eiro. Savukārt Skanstes pirmsskolas kompleksa izveidei tiks atvēlēti 11 miljoni eiro.
Šogad Rīgā plānots veidot vai atjaunot 19 rotaļu un atpūtas laukumus. Šim mērķim plānots izlietot 2,6 miljonus eiro. Savukārt par 7,9 miljoniem eiro Rīgā plānota trīs dzīvojamo ēku rekonstrukcija. Plānoti arī pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu remonti un atjaunošana.
Pedagogu atalgojuma palielināšanai Rīgā no 1.janvāra plānots izlietot 16,8 miljonus eiro, pa 600 000 eiro plānots izlietot atbalstam nevalstiskajām organizācijām un skolu nometņu rīkošanai kā arī STEAM izglītības attīstībai, bet pedagogu piesaistes programmai Rīga plāno izlietot 400 000 eiro.
Sociālajiem pakalpojumiem tiks piešķirts par 20% lielāks finansējums nekā pērn un tas sasniegs nepilnus 60 miljonus eiro. Savukārt sociālajiem pabalstiem plānots izlietot 34,5 miljonus eiro.
Par vairāk nekā 9% plānots paaugstināt atalgojumu sociālajā jomā strādājošajiem. Šim mērķim paredzēts 3,1 miljons eiro, savukārt pašvaldības policistiem plānots 10% atalgojuma pieaugums.