Saeimas deputāte: «Kaķi ir sociāli dzīvnieki» (+VIDEO)

Ikviens politiķis Latvijā ir gatavs izteikties, aizstāvot mājdzīvniekus. Tāpēc Seimā izcēlās pamatīgas debates par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, otrais lasījums.

Tika saņemti 47 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība).

"Šis ir Zemkopības ministrijas priekšlikums, kas paredz sieviešu kārtas sunim un mājas seskam gada laikā, ka nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens, bet kaķim paplašināt šo robežu – ne vairāk kā divi metieni...

Bet par šo saistībā bija arī šis te pikets, kuru mēs redzējām šodien no rīta, un, ja es arī tā atceros atpakaļ, kā mēs runājām un diskutējām par šo priekšlikumu komisijā, tad mūsu tāda kā koncentrēšanās vairāk bija uz šiem te... teikuma sākuma daļu, kur mēs diskutējām par to, vai ir pareizi suni saukt, ka tas ir sieviešu kārtas suns vai ka šīs ir suņa, kaķa un seska mātīte. Un līdz ar to mēs palaidām garām to, ka šis priekšlikums paredz arī metienu skaita palielinājumu. Līdz ar to... tā kā divas reizes palielina šo iespējamo metienu skaitu, un šo mēs daļēji atbalstījām".

Jana Simanovska ("Progresīvie") iebilda:

"Šeit saduras ļoti spēcīgas intereses. No vienas puses, ir ļoti spēcīgas audzētāju intereses, kas ir ekonomiskās intereses, ļoti spēcīgas arī dzīvnieku labturības aizstāvju intereses, un tāpēc ir ļoti grūti izspriest, kam ir taisnība un kā būtu likumdevējam jārīkojas.

Un es vēlētos uzsvērt, ka kaķi ir dzīvnieki, kuri arī ir sociāli dzīvnieki, kuriem ir svarīga sociālā attīstība, piederība pie viņu bara. Un tieši tāpēc arī nākamajiem kaķu īpašniekiem ir ļoti svarīgi, ka viņu kaķēni nāk no ļoti labām ģimenēm, no ļoti labām audzētavām. Tāpēc tas ir ne tikai kaķu labturības jautājums, tas ir arī kaķu īpašnieku jautājums, lai kaķēni būtu pēc iespējas labāk audzināti. Nu, lūk. (Zālē troksnis.)

Un tāpēc atbildīgu kaķu turēšanas vadlīnijas, ko ir pieņēmusi Eiropas Savienības dzīvnieku labturības platforma, atbalstījusi, iesaka kaķēniem... kaķenēm ne vairāk kā vienu metienu gadā un, patiesību sakot, arī ne vairāk kā četrus metienus kaķenes mūžā. Un mums ir svarīgi pie tā arī pieturēties, jo tas ir saistīts ar pašu kaķēnu veselību un arī ar kaķeņu labklājību un kaķeņu veselību. Tāpēc es ļoti aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot “pret”, lai paliek tā, kā bijis".

Jekaterina Drelinga ("Stabilitātei!") saka:

"Šodien Latvijā ir pārpildītas dzīvnieku patversmes, un sociālos tīklos regulāri papildina ziņas par pamestiem un klaiņojošiem suņiem, kaķiem un citiem dzīvniekiem. Atbildīgajiem kaķu un suņu turētājiem dzīvnieki nav preces un preces ražošanas mašīna, bet gan ģimenes loceklis. Katrs dzīvnieks ir dzīvs un spējīgs just.

Latvijā ir pavairots daudz vairāk dzīvnieku, nekā cilvēki tagad spēj tos adoptēt, un bezatbildīga dzīvnieku pavairošana noved mūs līdz likuma grozījumiem, kuros mums nepieciešams noteikt dzīvnieku metienu skaitu. Šajā normā tiek šobrīd atļauts palielināt kaķēnu metienu skaitu no vienas reizes gadā līdz diviem metieniem gadā. Bezatbildīgā pavairošana noved pie pārpildītām dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku nežēlīgai, cietsirdīgai likvidācijai, bet kurš mums deva tiesības atņemt dzīvi dzīvai būtnei, kurai ir spēja... kurai ir izziņas spēja, emocijas, kā arī fiziska un emocionāla labpatika. Mēs atbalstām ideju atrast mīlošas mājas katram dzīvniekam, kurš tagad dzīvo patversmē, un tikai pēc tam tos pavairot. Lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu".

Viktorija Pleškāne ("Stabilitātei!") paziņoja: "Pagaidām darām tā, ka viens metiens. Tad, kad uzlabosies situācija, kad sakārtosim to sfēru, kad varēsim no hobija atdalīt biznesu, tad varam arī runāt turpmāk par to, vai divi vai trīs... vai vispār atļaut jebkuru metienu gadā".

Rezultātā dzīvniekiem gada laikā tika atļauts tikai viens metiens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam ir 2024. gada 19. janvāris.