Eksperts noraida iedzīvotāju bažas par koku stādīšanu sniegotajā Rīgā

Sociālajos medijos iedzīvotāji pauduši šaubas, vai sniegotajos laikapstākļos stādītie koki Rīgā izdzīvos līdz nākamajam gadam.

Leiburgs norāda, ka šobrīd neredz šķēršļus, kāpēc nevarētu kokus stādīt. Galvenais jautājums nav par gaisa temperatūru vai sniegu. Galvenais esot, vai ir iespējams nodrošināt grunti vai augsnes substrātu, ar kuru tiek piebērta stādbedre. Vai šis substrāts ir birstošs, un vai to var noblietēt.

Pat ja augsnes virskārta ir sasalusi, var ar tehniku izrakt bedri un iestādīt koku. Svarīgākais esot tas, vai ir irdena augsne, ar ko var bedri kvalitatīvi aizpildīt. Svarīga arī esot laistīšana.

Leiburgs atzina, ka, objektīvi galvenais iemesls, kādēļ koki tiek stādīti tagad, esot tas, ka ir atvesti stādi un tie kaut kur ir jāliek, taču prakse liecinot, ka šādos laika apstākļos stādītie koki, ja šis process tiek veikts korekti, saglabā dzīvotspēju uz nākamo gadu.

Kā ziņots, Rīgas ielu apstādījumos un parkos šogad kopumā iestādīti vairāk nekā 1400 koki un vairāk nekā 10 000 krūmu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Gada pirmajā pusē tika iestādīti 123 koku dižstādi, tostarp vairāki desmiti koku Brīvības gatvē. Rudenī iestādīti 236 dižstādi un vēl bija plānots iestādīt vairākus desmitus koku.

Koki tiek stādīti dažādās apkaimēs - Āgenskalā, Iļģuciemā, Imantā, Vecmīlgrāvī, Dzirciemā, Mežaparkā, Bolderājā un Vecāķos. No Vācijas piegādātos dižštādus - priedes, liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles - stāda uzņēmums "Labie koki".