Jaunā ministre grib atņemt domes sēdes neapmeklējošu deputātu mandātus

Jau patlaban Pašvaldības domes deputāta statusa likumā ir noteikts, ka dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja tas vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdēs, taču Bērziņa uzskata, ka deputāta mandātam vajadzētu tikt anulētam automātiski, nevis ar domes lēmumu.

Minētās likuma izmaiņas ministre virzīs, ņemot vērā izveidojušos situāciju Rēzeknes pilsētas domē, kur deputātu vairākums apzināti nesanāk uz sēdēm, cerot panākt domes atlaišanu. Bērziņa uzskata, ka šajā situācijā strādāt negribošo pašvaldības deputātu pilnvarām vajadzētu tikt anulētām, lai viņu vietā domē nāk nākamie vēlēšanās aiz svītras palikušie kandidāti.

Politiķe cer, ka likuma grozījumus izdosies pieņemt pietiekami ātri, lai ar tiem varētu risināt pašreizējo situāciju Rēzeknes domē. Ar koalīcijas partneriem Saeimā gan šī iecere vēl neesot apspriesta.

Ministre pagājušajā nedēļā jau esot aicinājusi uz sēdēm nenākošos Rēzeknes domes deputātus pašiem nolikt savus mandātus. Turpretim atlaist visu Rēzeknes domi, kā to acīmredzami iecerējis no amata atstādinātais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") Bērziņa pagaidām nesteigs, jo uzskata, ka deputātiem pašiem ir jāatbild par savu sastrādāto.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā pēc Rēzeknes apmeklējuma Bērziņa vērtēja, ka pašvaldība un tās administrācija esot gatava strādāt. Pašvaldības struktūru vadītāji un izpilddirektors apliecinājuši, ka turpinās savu darbu, līdz ar to pakalpojumu sniegšana netiks pārtraukta, kā arī tiks nodrošināta darba algu izmaksa pašvaldības darbiniekiem.

Savukārt, ja Rēzeknes dome nepieņems nākamā gada pašvaldības budžetu, tad automātiski budžetam tiks paredzēta 1/12 daļa no iepriekšējā gada budžeta, kas gan ir atzīts par brāķi, jo Finanšu ministrija ir konstatējusi, ka tajā nebija paredzēti līdzekļi algu izmaksai visa gada garumā.

Ministre norādīja, ka pagaidām neplāno steidzīgi rosināt domes atlaišanu un gaidīs Valsts kontroles atzinumu. Viņa atgādināja, ka šobrīd ir konstatēta no amata atstādinātā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča pretlikumīgu rīcība, bet nav konstatēta šāda rīcība no koalīcijas deputātu puses.

Kā ziņots, Rēzeknes domes valdošā politiskā partija "Kopā Latvijai", kuru vada Bartaševičs, ir izplatījusi paziņojumu, kurā pauž vēlmi panākt domes atlaišanu un jaunas pašvaldības vēlēšanas nākamajā gadā, kurās partija ir apņēmusies startēt.

Partijas "Kopā Latvijai" valde uzskata, ka vienīgā pareizā reakcija uz Bartaševiča atstādināšanu no Rēzeknes domes koalīcijas deputātu puses esot paātrināt domes atlaišanas procesu un gatavoties ārkārtas vēlēšanām.

Paziņojumā arī veltīti pārmetumi finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) par Rēzeknes domes pieteiktā stabilizācijas procesa nesākšanu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Bērziņai par "politiska rakstura motivāciju". Bankrota priekšā nonākušās pašvaldības vadošie politiķi apgalvo, ka Rēzeknes pašvaldībai esot "likumīgas tiesības pretendēt uz [valstij] lūgtajiem aizdevumiem". "Kopā Latvijai" apgalvo, ka Rēzeknes problēmas esot atrisināmas, bet "palīdzība apzināti tiek vilcināta".

Šomēnes nav notikušas jau divas Rēzeknes pilsētas domes sēdes, jo uz tām nav atnākuši valdošās koalīcijas deputāti.

Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus saistībā ar to, ka trijās domes kārtējās sēdēs pēc kārtas nepiedalās noteiktais skaits deputātu (kvorums). Ja uz atkārtotu domes sēdi deputāti nav ieradušies pietiekamā skaitā, sēdes vadītājam jāinformē par to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.

Kā ziņots iepriekš, 2.novembrī Bērziņa parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Bartaševiča atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem.

VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.