Stambulas konvencijas ratifikācijas likumprojektu nodod Juridiskajai komisijai

Stambulas konvencijas ratifikāciju atbalsta tikai koalīcijas frakcijas, opozīcijai pret to iebilstot. Saeimas Prezidijs rosināja likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, bet šajā komisijā koalīcijai nav vairākuma.

Deputāts Edmunds Jurēvics (JV) izteica priekšlikumu minēto projektu nodot Juridiskajai komisijai, par to izraisot diskusijas. Notika balsojums, bet opozīcijas deputāti uzskatīja, ka ir veikts balsojums par nodošanu Ārlietu komisijai.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, opozīcijas politiķis Rihards Kols (NA) vaicāja, vai starptautisko līgumu ratificēšana ekskluzīvi nav Ārlietu komisijas kompetence. Deputāta ieskatā, tā ir prakse, ka jebkura starptautiska līguma un to ratifikācija ir Ārlietu komisijas kā atbildīgās komisijas kompetence.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), atsaucoties uz Juridiskā biroja skaidrojumu, atbildēja, ka tā ir parlamenta izšķiršanās.

Aicinot neatbalstīt tālāku konvencijas virzību, deputāte Linda Matisone (AS) teica, ka Stambulas konvencijas ratifikāciju atbalstošie politiķi mierinot sabiedrību, ka konvencijas strīdīgās normas varēs neitralizēt, pieņemot pie tās atrunas un deklarācijas, bet Stambulas konvencijas 78.pants aizliedzot izdarīt atrunas, un izņēmumi ir tikai atsevišķi konvencijas panti.

Opozīcijas deputāte minēja, ka Polija bija pirmā valsts, kura ratificēja Stambulas konvenciju ar deklarāciju, bet pret to iebildumus izteica vairākas Stambulas konvencijas dalībvalstis, kuras norādīja, ka deklarācija patiesībā esot slēpta atruna. ''Politiķu solījumi par atrunu vai deklarāciju pievienošanu pie Stambulas konvencijas ar nolūku neitralizēt ideoloģiski strīdīgos pantus ir vai nu nezināšanas un nekompetences pazīme, vai tīša maldināšana,'' apgalvoja Matisone.

Atbilstoši valdošās koalīcijas iecerei, konvenciju paredzēts apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēris, ka, virzot konvenciju ratificēšanai, tiek norādīts, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins "sociālais dzimums" nekādi nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. Tas noteikti neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Satversmē noteiktās normas un vērtības. "Ir jāsaprot, ka sociālā dzimuma kontekstā mēs runājam tikai un vienīgi par sievieti un vīrieti," uzsvēra Augulis.