JV deputāts Judins par geju laulībām: «Nekas jauns nav izgudrots» (+VIDEO)

Viendzimuma savienību legalizācija Latvijā tika slēpta grozījumos Notariāta likumā, ko ierosināja ministres Ineses Lībiņas-Egneres (Jaunā Vienotība) pārstāvētā Tieslietu ministrija.

Debatēs parlamentā atklājās ļoti atšķirīgas politiķu nostājas.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins ("Jaunā Vienotība"): "Sāksim darbu ar pakotni, par kuru faktiski vairāki kolēģi jau paspēja izteikties. Un tagad ir laiks tieši tad uzzināt, par ko mēs tieši runājam un ko paredz izstrādātie grozījumi. Mēs saņēmām astoņus likumprojektus, kurus sagatavoja Tieslietu ministrija, kas pirmām kārtām paredz jaunu tiesību institūtu – partnerība. Likumprojekts, par kuru mēs tagad diskutēsim, paredz partnerattiecību reģistrāciju. Kā referentam man ir pienākums informēt jūs par komisijā notikušo diskusiju un par paustajiem viedokļiem. To es arī darīšu , lai jums būtu lielāka skaidrība. Tātad, diskutējot par šiem jautājumiem, mēs konstatējām, ka faktiski nekas jauns, principiāli jauns nav izgudrots, jo partnerattiecības pastāv arī tagad un ir arī cilvēki, kas vēlas nākotnē tādas attiecības veidot. Un kas ir svarīgi? Kas ir svarīgi, ko svarīgi ievērot? Ja pastāv attiecības starp divām personām, valsts pienākums nodrošināt šo attiecību juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību un iesniegto priekšlikumu mērķis tieši šo aizsardzību veidot".

Česlavs Batņa (Apvienotais Saraksts): "Kad mēs nosakām steidzamību konkrētiem likumprojektiem? Kad ir radušies jauni apstākļi, kas liek mums kā parlamentam šo likumprojektu, likumu, grozījumus izsludināt pēc iespējas ātrākā tempā. Un tad ir jautājums (es sev jautāšu): kādi ir jauni apstākļi, kas liek mums šo likumprojektu atzīt par steidzamu? Un es uzrakstīju atbildes: jauni apstākļi ir jauna prezidenta koalīcija, un otrais apstāklis – samaksa par to, ka ir jauna prezidenta koalīcija. Vai tā ir demokrātija vai tas ir koruptīvs parlamenta darījums, kurā iesaistītas augstākās valsts personas?"

I. Lībiņa-Egnere (tieslietu ministre no JV): "Partnerība nav pēc būtības jauns tiesību institūts, bet partnerības pakotne šo partnerību parāda mazliet citā uridiskā gaismā, p roti, partnerība ir nevis jaunas tiesiskas attiecības nodibinošu tiesību institūts, bet gan konstatējošs. Tātad nevis konstitutīvs, bet konstatējošs, kur deklaratīvi divas personas, iesniedzot savu savstarpējo deklarāciju ar publisku ticamību pie zvērināta notāra, saņem notariālu aktu, samaksājot par to valsts nodevu. Arī šobrīd dažādi notariāli akti ar publisku ticamību ir personu rīcībā, bet šiem publiski ticamajiem notariālajiem aktiem nav iespēja trešajām personām ielūkoties un par to pārliecināties, tie pēc būtības tikai un vienīgi paliek šo divu personu rīcībā, ja vien viņi to neizdrukā, jo šobrīd arī notariālie akti ir digitālā formā, vai kā citādi nenēsā līdzi savā portfelī. Proti, tātad nekā jauna!

Šī divpusējā deklarācija, ko apstiprina zvērināts notārs notariāla akta formā, tiek reģistrēta tikai un vienīgi publiskās ticamības nolūkos, lai attiecībās ar valsti ļoti noteiktos soļos, kas ir šīs pakotnes likumprojektos nostiprināti, personas iegūtu sociālu, ekonomisku un juridisku aizsardzību valsts noteiktajos jautājumos. Un šie jautājumi ir izsmeļoši uzskaitīti šajos septiņos papildu likumprojektos, kas veido pakotni pie grozījumiem Notariāta likumā.

Tātad šeit daudz jau tika debatēts par to, kāpēc vispār nevajadzētu runāt, bet pēc būtības nebija tāds ieskats pašos jautājumos. Viens no jautājumiem, kas mazliet izskanēja, ir interešu konflikta novēršanas jautājums, jo, protams, ka mēs saprotam, ka interešu konflikts demokrātiskā, tiesiskā valstī nav pieļaujams situācijās, ja ir jāpieņem lēmums, administratīvs akts, finanšu... publisko finanšu izlietojuma lēmums par sev tuvu cilvēku. Radniecība, laulība ir šie nosacījumi par sev tuvu cilvēku, ko šobrīd Interešu konflikta likums, Maksātnespējas likums paredz, bet faktiskas tuvas partnerattiecības, kuras pastāv, kuras šī partnerība nenodibina, bet tikai, pamatojoties uz deklarāciju, konstatē, nav likumu tvērumā. Tas ir tas jaunums, ka likumu tvērumā arī šāds faktisks interešu konflikta noregulējums tiek nostiprināts.

Attiecībā uz valsts pensiju regulējumu, sociālās palīdzības dažādu pakalpojumu regulējumu – arī šeit piedāvātajā tvērumā tie ir īpaši jautājumi, izsmeļoši jautājumi. Proti, ja mirst viens no tuvajiem partnerībā esošajiem cilvēkiem, tad ir tikai cilvēcīgi, ka mēs saprotam, ka ar šo brīdi rodas gan bēru izdevumi, gan citi izdevumi šīm personām, un likumprojektā ir paredzēts dot iespēju tām personām, kuras deklarē sevi – šis ir mans tuvais cilvēks –, valsts to zina, valsts to redz, šajās situācijās valsts cilvēkam palīdz. Tik vienkārši tas ir.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums. Mēs zinām, ka ikdienā mēs, protams, dzīvojam savā ģimenē kopā ar saviem tuvajiem cilvēkiem, rūpējoties viens par otru, arī slēdzam dažādus sadzīviskus darījumus. Tie var būt lielāki, tie var būt mazāki, bet gada tvērumā šīs summas varbūt arī ievērojamas, un par visām šīm summām likums ir paredzējis arīdzan maksāt ienākuma nodokli. Pašreiz personas veido dažādus dīvainus darījumus, dēvē tos par aizdevuma līgumiem, dzīvojot kopā, veido aizdevuma līgumus, tikai lai pierādītu , ka starp viņiem šie darījumi ir tiesiski, jo likums neparedz šādus darījumus slēgt. Tad nu, lūk, šobrīd pakotnē ietvertais regulējums paredz, ka šādiem darījumiem ir atvieglojums, šie darījumi tiek uzskatīti par tādiem, kuri neuzliek par pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Dāvinājumi savstarpēji, ceļojumi savstarpēji – tas, kā cilvēki sadzīviski ikdienā viens par otru rūpējas".

Linda Matisone ("Apvienotais Saraksts"): "Partnerattiecības un partnerības institūta ieviešana un no tā izrietošās tālejošās sekas ir jāizšķir referendumā, nevis politiskajā tirgū. Vienas partijas nodevība un pārdošanās nedrīkst ietekmēt sabiedrībai tik būtisku un svarīgu jautājumu. Šodien ir viena koalīcija, rīt var būt cita, ko tad darīsim? Mainīsim visu atpakaļ? Š im jautājumam jāstāv pāri partiju interesēm un politiķu meliem. Tādēļ vienīgais un pareizais ceļš, kā to izlemt, ir tautas nobalsošanā".

Leila Rasima ("Progresivie"): "Man ir liels prieks, ka jau pavisam drīz būs iespēja dzīvot valstī, kurai katrs cilvēks ir svarīgs. Tagad katram no šiem cilvēkiem, uz ko likumprojekts attieksies, būs par vienu iemeslu mazāk doties projām no Latvijas, un varbūt tie, kas ir aizbraukuši, jo Latvijā nejūtas gribēti, apsvērs iespēju atgriezties. Cilvēki, kas dzīvo viendzimuma attiecībās, nav kaut kāda grupa, kas ir atsevišķi no mums pārējiem, kas ir atdalīti, kas ir kaut kur tālu, šie cilvēki ir daļa no Latvijas sabiedrības, viņi ir ne vairāk un ne mazāk vajadzīgi kā jebkurš Latvijas cilvēks, viņi dzīvo starp mums, iet uz darbu, uz studijām, svin Latvijas neatkarības svētkus, ziedo labdarības projektiem, sēž sastrēgumos un dusmojas par nesalabotajiem ceļiem, un ļoti būtiski – viņi mīl viens otru".

Grozījumi tiesību aktos tiek skatīti steidzami, tas ir, 2 lasījumos. Par viendzimuma savienību legalizāciju izteicās 53 Jaunās Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības, kā arī Progresīvās partijas deputāti. “Pret” bija 40 deputāti.

Krišs Ziverts