Līgums ar Krievijas Federāciju Latvijas iestādēm izrādījās kritiski svarīgs

Pret tiesiskās palīdzības līguma laušanu ar Krieviju iestājās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze.

Vēstulē Seima Ārlietu komisijai amatpersona norādīja: "Divpusējo tiesiskās palīdzības līgumu ietvara izmantošana pašlaik ir vienīgais instruments, kas sekmīgi ļauj konstatēt iesniegto dokumentu viltojuma faktu. Denonsējot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās Pārvaldei nebūs citu instrumentu kā pārliecināties par iesniegto dokumentu viltojuma faktu, jo kā tika minēts iepriekš, citi kanāli informācijas saņemšanai (diplomātiskie, tiešie) līdz šim bijuši nesekmīgi".

Latvijas pilsonības piešķiršanas procesa ietvaros Pārvalde laika posmā no 2020.gada līdz šim brīdim konstatēja 34 pieteikumus Latvijas pilsonības iegūšanai, kuriem tika pievienoti trešo valstu izsniegtie civilstāvokļa dokumenti, ar kuriem personas pamatoja savas tiesības iegūt Latvijas pilsonību, kas neatbilda divpusējo tiesiskās palīdzības līguma ietvaros saņemtajos civilstāvokļa dokumentos norādītajām ziņām, pauž PMLP. Līdz ar to pieteicējiem tika atņemta/atteikta Latvijas pilsonība un atsevišķos gadījumos dokumenti tika nosūtīti Valsts policijai kriminālprocesa uzsākšanai.

"Vienlaikus norādāms, ka gan Latvijas pilsonības iegūšanai, gan repatrianta statusa iegūšanai pieteicēji iesniedza reālus dokumentus par personu, kuras savulaik bija Latvijas pilsoņi, deportāciju 1941. un 1949.gadā. Pārvaldes ieskatā pastāv varbūtība, ka šādu dokumentu sagatavošanā iesaistīta organizēta grupa, kas trešo valstu pilsoņiem piedāvā iegūt Latvija pilsonību un repatrianta statusu, kaut gan nav likumīga pamata, un attiecīgi šo personu rīcībā ir dati par personām, kuras savulaik bija Latvijas pilsoņi un deportēti no Latvijas uz bijušo PSRS teritoriju. Par minēto informēta Valsts policija", - tā M.Roze.

Arī Latvijas pilsonības un nepilsoņa statusa zaudēšanas jomā, tas ir, gadījumos, kad personas, iegūstot citas valsts pilsonību, neizpilda tiesību aktos noteikto pienākumu atteikties no Latvijas pilsonības vai nepilsoņa statusa, Pārvalde, izmantojot divpusējo tiesiskās palīdzības līgumu ietvaros saņemto informāciju par personu piederību citu valstu pilsonībai, ir pieņēmusi tiesību aktos noteiktos attiecīgos administratīvos lēmumus par statusa atņemšanu, piemēram, 2019.gadā Latvijas pilsonība tika atņemta 124 personām, Latvijas nepilsoņa statuss – 126 personām; 2020.gadā Latvijas pilsonība tika atņemta 55 personām, Latvijas nepilsoņu statuss – 73 personām, 2021.gadā Latvijas pilsonība tika atņemta 73 personām, Latvijas nepilsoņa statuss – 75 personām, 2022.gadā Latvijas pilsonība tika atņemta 79 personām, Latvijas nepilsoņa statuss – 116 personām.

Saeimas deputāti turpinās diskusijas par līguma ar agresorvalsti denonsēšanu.

Krišs Ziverts