Pētījumā noskaidrots, kas rada zinātniskās darbības nestabilitāti

Sabiedrība
LETA 00:30, 02.10.2023 0

Zinātniskās darbības nestabilitāti veido tādi faktori kā neskaidrība par darba samaksu un slodzi pēc gada un tālākā nākotnē, darba līgumā neiekļauti papildus pienākumi un pētniecības darba stundu regulāra pārsniegšana, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktā aptauja.

 

Galvenais zinātnieka atalgojuma avoti šogad bija valsts finansējums - atbilde sniegta 38% gadījumos. Vienlaikus 89% respondentu apgalvoja, ka pašreizējais bāzes finansējums ir nepietiekams zinātnieka mērķa un uzdevumu veikšanai.

19,40% gadījumu primārais atalgojuma avots ir bijis fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējums, 12,60% - "Apvārsnis 2020" un līgumdarbu finansējums, bet 11,30% - valsts pētījumu programmu finansējums. 18,70% gadījumu zinātnieki norādījuši citu atalgojuma avotu.

66% respondentu nepiekrīt, ka tiek samaksāts par visiem zinātnieka veicamajiem pienākumiem atbilstoši slodzei, savukārt 77% uzskata, ka zinātnieka darbs netiek pilnībā apmaksāts. Ievērojams pārsvars - 93% respondentu - uzskata, ka zinātnieka minimālā mēneša darba alga pilnas slodzes darbā nedrīkst būt zemāka par vidējo sabiedriskajā sektorā strādājošo darba algu.

Vairāk nekā puse jeb 59% respondentu nav apmierināti ar savu pašreizējo noslodzi zinātniskajā amatā, vienlaikus 65% aptaujāto zinātnes nozares pārstāvju neuzņemtos lielāku zinātniskā darba slodzi, jo pie esošās darba slodzes ar pūlēm spēj veikt savus pienākumus, kā arī trūkst informācijas par zinātniskās slodzes veidošanās principiem. 69% respondentu apgalvoja, ka katru nedēļu strādā vairāk stundas nekā paredzēts darba līgumā.

68% zinātnes nozares darbinieku pēdējos piecos gados ir apsvēruši iespēju pamest zinātnieka darbu.

72% respondentu uzskata, ka zinātnieka profesija Latvijā netiek augstu novērtēta. Līdzīgs respondentu īpatsvars - 70,80% - uzskata, ka valsts zinātnes politika neatbilst zinātnieku radošajai kapacitātei un tās realizācijai Latvijā. Katrs ceturtais respondents jeb 25,40% nespēja sniegt viedokli, bet 3,80% pauda uzskatu, ka valsts zinātnes politika atbilst zinātnieku radošajai kapacitātei.

Taujāti, kā vērtē Zinātniskās darbības likuma nosacījuma - ikgadējā valsts budžeta pieaugums zinātnei ir ne mazāks par 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz tas sasniedz vismaz 1% no IKP - izpildi, teju pusei jeb 45% respondentiem bija grūtības atbildēt. LIZDA ieskatā, tas var liecināt par nepietiekošu informāciju par finansējumu zinātnei. Katrs trešais jeb 30% nosacījuma neizpildi vērtē nosodoši, 21,1% - neitrāli, bet 4,4% - vienaldzīgi.

LIZDA aicināja izstrādāt stratēģiju un veicamos uzdevumus rīcībai ar mērķi paaugstināt zinātnieka profesijas prestižu sabiedrībā. Tāpat zinātnieka atalgojuma modelim jābūt motivējošam un rezultātus veicinošam. Arodbiedrības ieskatā, 70% būtu jāveido bāzes finansējumam, kas nav mazāks par vidējo atalgojumu publiskajā sektorā, un 30% projektu finansējumam.

"Valsts zinātnes attīstībai jābūt stabilai sistēmai, kurā zinātnieks veic pētījumus ilgtermiņā, strādājot pilnu slodzi vienā pamatdarbā un saņemot konkurētspējīgu atalgojumu," pārliecināta arodbiedrība.

Aptaujai atsaukušies 607 zinātnisko institūtu un augstskolu nodarbinātie. Visvairāk jeb 69% no Rīgas un Pierīgas. Puse respondentu jeb 51% bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem.

Visvairāk - 50% - atbildes snieguši vadošie pētnieki, kā arī 29% pētnieki, 13% zinātniskie asistenti. Katrs trešais respondents jeb 30% pārstāvējuši dabaszinātņu jomu, 21% - inženierzinātnes un tehnoloģijas, 19% - sociālās zinātnes, 16% - humanitārās un mākslas zinātnes, 8% - lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes, bet 6% - medicīnas un veselības zinātņu nozari.

Katra trešā respondenta jeb 30,83% darba stāžs pētniecībā ir 11-20 gadi, savukārt 26,53% respondentu pētniecībā strādā 4-10 gadus. 21-30 gadus pētniecībā strādā 18,92% respondenti. Līdzīgs respondentu īpatsvars - 18,32% - pētniecībā strādā vairāk nekā 30 gadus, kamēr 5,41% respondentu darba stāžs ir līdz trim gadiem.

Atbilstoši LZA datiem Latvijā aptuveni 8000 personas ir nodarbinātas zinātnē, no kurām puse ir nodarbināta uz pilnu slodzi. Savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijā bija 8355 pētnieki - zinātnieki, profesionāļi, kā arī projektu vadītāji.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Atvieglo algoritmus iznīcinātāju pacelšanai

Pēc 7.septembrī notikušā drona incidenta atviegloti algoritmi iznīcinātāju pacelšanai pretgaisa aizsardzības funkciju veikšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Sabiedrība Svētdienas saullēktā valsts ziemeļaustrumos iespējama pirmā salna

Agrā svētdienas rītā vietām Vidzemē un Latgales ziemeļu daļā iespējama pirmā salna šoruden, liecina jaunākās laika prognozes.

Sabiedrība Pašvaldībām varētu kompensēt nodokļu reformas radītos zaudējumus

Pašvaldībām varētu kompensēt nodokļu reformas radītos zaudējumus, intervijā aģentūrai LETA teica viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Sabiedrība Valsts kontrole: Zemkopības ministrija neekonomiski izlietojusi 3,1 miljonu eiro

Zemkopības ministrija (ZM), veicot 3,1 miljona eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies jēgpilni un atbilstoši saviem attīstības plāniem, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Lasiet arī

Veselība Abu Meri vēlas pamata vakcīnas noteikt par obligātām

Latvijā būtu nepieciešams stingrāk ierobežot par vakcināciju izplatīto dezinformāciju, šodien preses konferencē pēc Imunizācijas valsts padomes sēdes pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Ekonomika LVM ražošanas kompleksu eksperti atzinīgi novērtēja (+VIDEO)

No koka būvētās ēkas gadu desmitiem sevī droši noglabā klimatam nevēlamo CO2.

Sabiedrība Piektdien Latvijā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +18..+23 grādiem

Piektdien naktī un no rīta daudzviet Latvijā veidosies migla un apmāksies debesis, prognozē sinoptiķi.

Ekonomika RB Rail: Rail Baltica pamattrases izbūvi varētu sākt līdz šī gada beigām

Latvijā turpinās sagatavošanās darbi, lai līdz šī gada beigām sāktu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pamattrases izbūvi dienvidu posmā, informē AS "RB Rail" pārstāvji.