Siliņa atklājusi, cik liels atbalsts no Latvijas IKP tiek sniegts Ukrainai

Ministru prezidente vērsa uzmanību uz to, ka ir 581.diena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un šai agresijai pret brīvību un demokrātiju ir aktīvi jāpretojas.

"Mēs esam snieguši militāro un civilo atbalstu Ukrainai kopumā 1,3% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Un mēs šo atbalstu turpināsim. Mums kopīgi jāatbalsta Ukraina līdz pat tās uzvarai. Lai nodrošinātu ilgtermiņa mieru Eiropā, Ukrainai pēc uzvaras jākļūst par NATO dalībvalsti. Mēs vienlaikus attīstīsim savas aizsardzības un atturēšanas spējas, lai aizsargātu katru alianses teritorijas centimetru!" sacīja Siliņa.

NATO jaunie reģionālās aizsardzības plāni un palielināta sabiedroto klātbūtne austrumu flangā apstiprina alianses dalībnieku kopīgo apņemšanos veidot vēl spēcīgāku NATO, uzsvēra Ministru prezidente. Viņa izteica pateicību visām nācijām, kuru karavīri ir Latvijā bāzētās daudznacionālās kaujas grupas sastāvā. Tāpat Siliņa uzsvēra, ka ļoti augstu novērtē Kanādas apņemšanos Latvijā izvietot papildus spēkus un bruņojumu, kā arī Dānijas lēmumu par kaujas bataljona dislocēšanu Latvijā. Viņa arī pateicās personīgi NATO ģenerālsekretāram Stoltenbergam par stingro līderību, vadot NATO aliansi šajā nemierīgajā laikā.

Vienlaikus Siliņa akcentēja, ka Latvija pilda savas NATO saistības un ir apņēmusies turpināt palielināt savas aizsardzības spējas. Viņa norādīja, ka Latvijas investīcijas aizsardzībā līdz 2027.gadam sasniegs 3% no IKP, turpinot ieguldīt savās nacionālajās aizsardzības spējās, tostarp ieroču iegādē un infrastruktūrā.

Ministru prezidente arī norādīja, ka Latvija ar saviem karavīriem turpinās atbalstīt NATO miera uzturēšanas misiju Kosovā, šādi sniedzot ieguldījumu Eiropas kopējā drošībā.

Jau ziņots, ka Siliņa šodien Briselē tiekas ar EK prezidenti un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.