Sunākstes simbols tagad ir skulpturālais ansamblis par godu Jānim Stradiņam

Sunākstē, Aizkraukles novadā, atklāja tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga tēlniecisko vides objektu “Gaismas vārti”, kas veltīts akadēmiķim Jānim Stradiņam (1933–2019). Skulpturālais ansamblis vienlaikus godina apgaismības laikmeta Baltijas vācu izcelsmes teologu, rakstnieku un valodnieku Gothardu Frīdrihu Stenderu (Vecais Stenders).

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkevičs, atklājot ansambli, atzīmēja: “Tieši tāpat kā zemeslode nerimstoši veic savu gaitu ap sauli, tā savā iecerē un īstenojumā jaudīgais, ārēji statiskais, atturīgais ansamblis koncentrē sevī nepārtrauktas kustības ideju. Tēlnieciskais ansamblis “Gaismas vārti” “nekurienes” vietai ir piešķīris īpašu viedumu.

Simboliskā zināšanu gaisma nu kvēlo vēsturiskajā Sēlijas zemē, no dienvidaustrumiem izgaismojot Latviju. Lai šis mākslas darbs ir kā mudinājums turpināt izkopt sēļu zemi ar pašapziņu un, lepni paceltu galvu, nest Sēlijas vārdu Latvijā un pasaulē”.

Akadēmiķis Pēteris Stradiņš: “Šis skulpturālais ansamblis jeb, kā mēs gribētu saukt, viedvieta slēpj sevī ļoti daudz simbolu. Ideja ir apgaismība. No vienas puses, bija laiks, kad sākās latviešu tautas identitātes veidošanās, izglītošanās. Kultūra, kas mūs tālāk noveda līdz valstij. Daudzām tautām tas nav izdevies.”

Tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs: “Kompozīcijas centrā ir gaiša pulēta granīta kolonna. Tā simbolizē gaismu. Kā asns, kas spraucas no zemes, atver zemes virsmu, – tāpat arī gaisma vai doma, zināšanas, kultūra arī paver ceļu tautai, valstij un visām debess pusēm. Simboliski gaismas stari izlauzušies cauri Latvijas laukakmenim, pāršķelot četrās daļās. Tās var interpretēt kā četrus viedas nācijas stūrakmeņus – izglītību, zinātni, kultūru un valstiskumu. Vai arī kā četrus dabas pirmelementus. Bet, kā sacīja tēlnieks, skaitļa četri nozīmi katrs pats apjaust. Cilvēkam ir četri mūža posmi. Bērnība, jaunība, briedums un vecums. Gadalaikam arī četri posmi, cilvēkam ir četras puses – tāpat arī viss apkārt”.

“Gaismas vārti” veidoti kā atvērta telpa, kurā apmeklētāji aicināti ieiet, sajust garīgo spēku, kas krāts no Vecā Stendera laikiem un ar ko akadēmiķis Jānis Stradiņš dāsni dalījās sava mūža laikā.