Šodien plkst.12.30 Valmieras novada Kauguru Kultūras namā notiks pirmā novadu Valodas diena, informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.
Novadu Valodas dienu rīko Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūts sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolu un divām Kauguru pagasta bibliotēkām.
Endzelīna dzimtajā pagastā valodnieki kopā ar novadpētniekiem šonedēļ vāca vietvārdus un apvidvārdus, tādēļ stāstīs par to vērtību un neparasto skaistumu, pārbaudīs pagastļaužu zināšanas valodas viktorīnā, aicinās piedalīties vārdu talkās un piedāvās izgatavot vārdu piespraudītes.
Ideja par Valodas dienu ir izaugusi no līdz šim rīkotajām Vietvārdu dienām, kas ik gadu tika rīkotas kādā no Latvijas novadiem, piemēram, 2018.gadā - Valkas novada Turnā, 2019.gadā - Viesītē, 2020.gadā - Gaiķos, 2022.gadā - Galēnos.
Godinot Endzelīnu 150.dzimšanas dienā, LU Latviešu valodas institūts šogad ir nolēmis to rīkot valodnieka dzimtajā pagastā, nosaukt par Valodas dienu un paplašināt ar trīs dienu lauka pētījumiem, izzinot ne tikai vietvārdus un vietu stāstus, bet arī apvidvārdus un vēl dzīvās izlokšņu iezīmes.
Valodas datus iecerēts savākt, ne tikai uzklausot vietējos iedzīvotājus, bet arī aicinot novada pārstāvjus reģistrēt sev zināmos vārdus vietvārdu un apvidvārdu vākšanas pūļpakalpes vietnēs "apvidvardi.lu.lv/" un "vietvardi.lu.lv" un ekscerpējot LU Latviešu valodas institūta un novada arhīvu datus visa turpmākā gada garumā.
Gan lauka pētījumos, gan Valodas dienā savāktie vārdi un stāsti tiks reģistrēti, salīdzināti un papildināti ar pagājušajā gadsimtā iegūtajiem datiem un zinātniski aprakstīti.
Nākamajā posmā 2024.gadā plānots tos publicēt nelielā izdevumā, ar Kauguru pagasta valodas kopumu aizsākot sēriju "Tēvzemes atlants", ko savulaik bija iecerējis Imanta Ziedoņa vadītais "Kultūras fonds". Katrs vācējs un datu papildinātājs tiks iekļauts krājuma veidotāju sarakstā. Savāktie, apkopotie un zinātniski aprakstītie Kauguru pagasta valodas dati ļaus iepazīt neliela Latvijas reģiona valodas vēsturiskos un reģionālos aspektus - tie palīdzēs ieraudzīt latviešu valodas dialektālās atšķirības, daudzveidību un dinamiku. Tā kā vidus dialekts, īpaši apvidū ap Endzelīna dzimto Kauguru pagastu, ir pamatā latviešu literārajai valodai, pēc iegūtajiem datiem, iespējams, varēs veikt vispārīgākus secinājumus par latviešu valodu kopumā.
Valodas diena būs kā apkopojošs valodnieku ekspedīcijas noslēgums, kurā varēs ne tikai uzklausīt zinātnieku un novadpētnieku pieredzi valodas datu vākšanā un izpētē, bet arī iesaistīties ar valodu saistītās aktivitātēs.
Pasākums tiks veidots divās daļās. Pirmajā daļā par vietvārdiem un apvidvārdiem, to nozīmi, daudzveidību stāstīs LU Latviešu valodas institūta pētnieces Sanda Rapa un Anta Trumpa, ar senajiem Kauguru vietu nosaukumiem un mūsdienu vietvārdu atspoguļošanu kartē iepazīstinās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratorijas pārstāves Vita Strautniece un Ineta Rušmane, bet par Endzelīnu pastāstīs Mūrmuižas bibliotēkas vadītāja Gundega Lapiņa.
Otrajā daļā pasākuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties Kauguru vietvārdu un apvidvārdu viktorīnā un izgatavot vietvārdu piespraudītes, kā arī klausīties Endzelīna Kauguru pamatskolas meiteņu ansambļa, 8.klases skolnieka Laura Ādamsona un skolotāja Sandra Dubova priekšnesumu.
Uzkrājot, saglabājot un aprakstot vēl dzīvo novadu valodu - reģionālās identitātes elementus, valodnieki cenšas rūpēties un aizsargāt Latvijas nemateriālo mantojumu, kā arī dot ieguldījumu latviešu vēsturisko zemju izpētē, jo vietvārdi un apvidvārdi ir ne tikai noturīgi valodas liecību glabātāji gadsimtu ilgumā, bet arī vieni no visspēcīgākajiem nacionālās identitātes sargātājiem un stiprinātājiem. To lakoniskajā formā ietvertā enciklopēdiskā informācija (ziņas par valodas iezīmēm, vietas ģeogrāfiju, folkloru, kontaktiem, notikumiem, kultūru) veido tautas kopīgo atmiņu.
Lauka pētījumi un Valodas diena tiek organizēta ar Valsts kultūrkapitāla fonda un valsts pētījumu programmas projekta "Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā" atbalstu.