Briškens nosaucis savas prioritātes transporta nozarē

Kā zaļās pārejas pamatu Briškens uzsvēra integrētu pārvadājumu sistēmu ar dzelzceļu kā mugurkaulu, mikromobilitāti, vienoto biļeti, jaunos elektrovilcienus, lai pēc iespējas vairāk cilvēku izmantotu sabiedrisko transportu, īpaši reģionos.

Tāpat svarīgs uzdevums būs drošība un pieejamība. Briškens uzsvēra satiksmes drošības uzlabošanas nozīmi, jo patlaban Latvijā negadījumos iet bojā četras reizes vairāk cilvēku nekā Zviedrijā un Norvēģijā. Būs nepieciešams uzlabot arī transporta infrastruktūru, padarot to pieejamāku cilvēkiem ar ierobežotām spējām.

Kā trešo svarīgo prioritāti Briškens nosauca nozares pārvaldību - esošās dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeli, kā arī kopumā jautājumu par to, kā Latvijā tiek uzturēta un finansēta autoceļu, dzelzceļa, ostu infrastruktūra.

Briškens vērsa uzmanību, ka Satiksmes ministrijas pārvaldībā ir daudz valsts kapitālsabiedrību, tāpēc svarīgi risināmie jautājumi būs iepirkumi un karteļu izskaušana no tiem.

Satiksmes ministra amata kandidāts uzsvēra arī nepieciešamību turpināt un pabeigt "Rail Baltica" dzelzceļa projektu, risinot sadārdzinājuma un termiņu iekavēšanās jautājumus. Briškena ieskatā kopā ar partneriem Eiropā jāatrod ilgtspējīgs veids, kā finansēt šo projektu.

Kā vēl vienu prioritāti Briškens uzsvēra nozares konkurētspējas veicināšanu Eiropas Savienībā, pārorientējoties no iepriekš prioritārajiem Austrumu tirgiem. Šim nolūkam Latvijas transporta nozarei jāatrod jaunas specializācijas jomas.

Tāpat Briškens uzsvēra inovāciju, digitalizācijas, mākslīgā intelekta, 5G tehnoloģiju, ūdeņraža transporta pieaugošo nozīmi transporta nozarē.

Ministra amata kandidāts piebilda, ka būtiska ir arī militārās mobilitātes uzlabošana un Latvijas transporta sistēmas savienojamību ar militāro mobilitāti, lai kopā ar NATO partneriem varētu gādāt par reģiona drošību.

Jautāts par iespējamo satiksmes ministra biroja sastāvu, Briškens sacīja, ka pagaidām droši var nosaukt savu līdzšinējo Saeimas deputāta palīgu Edgaru Klētnieku, kurš birojā darbosies visticamāk padomnieka amatā. Par pārējiem biroja darbiniekiem Briškens solīja informēt vēlāk.

Tāpat Briškens uzsvēra, ka jaunās valdības apstiprināšanas gadījumā plāno pilnībā pievērsties ministra darbam un uz šo laiku noliks Saeimas deputāta mandātu. Briškena vietā Saeimā ar "mīksto mandātu" sāks strādāt Ervīns Labanovskis.

Kā ziņots, Saeimas sēdi topošās valdības apstiprināšanai Evikas Siliņas (JV) vadībā paredzēts sasaukt piektdien, 15.septembrī, plkst.10.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, pirms tam plkst.9 Saeimas nama Viesu zālē plānota jauno valdību veidojošo partiju jeb koalīcijas sadarbības līguma un Siliņas vadītā Ministru kabineta deklarācijas svinīgā parakstīšana. Dokumentus parakstīs "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" pārstāvji.

No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem", paziņojusi Ministru prezidenta amata kandidāte Siliņa.

Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.

Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.

ZZS pienāksies Saeimas priekšsēdētāja amats, kā arī ekonomikas ministra, zemkopības ministra, labklājības ministra un klimata un enerģētikas ministra portfeļi.

Saeimas spīkera amatam ZZS virzīs Saeimas deputātu, kādreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS), ekonomikas ministra amatam - ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini, zemkopības ministra amatam - Saeimas deputātu Armandu Krauzi, labklājības ministra amatam - kādreizējo labklājības ministru, Saeimas deputātu Uldi Auguli, bet klimata un enerģētikas ministra amatam - Kasparu Melni.

Savukārt "Progresīvie", pirmo reizi strādājot valdībā, varēs uzņemties atbildību par aizsardzības nozari, kultūru un satiksmi.

Kultūras ministra amatam "Progresīvie" piedāvā Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja direktores, Rīgas domes deputātes Agneses Loginas (P) kandidatūru, aizsardzības ministra portfeli varētu saņemt Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Andris Sprūds (P), bet par satiksmes ministru kļūtu "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.

Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus apņēmies atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar ZZS.