Protestēs pret ieceri pagarināt latviešu valodas eksāmena kārtošanas termiņu

Pasākuma rīkotāji uzskata, ka tieša atbildība par uzturēšanās atļaujām un citu valstu pilsoņu uzturēšanos Latvijā ir iekšlietu ministram Mārim Kučinskim (AS), tāpēc protests notiks pie Iekšlietu ministrijas.

Kā ziņoja Rīgas domē, pasākums pašvaldībā pieteikts likumā noteiktā kārtībā. Pasākuma mērķis esot nosodīt Iekšlietu ministrijas virzītos grozījumus Imigrācijas likumā, atbalstīt stingrākus noteikumus Krievijas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā.

Plānots, ka pasākumā piedalīsies 49 dalībnieki.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atteikšanos no plānotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.

Iniciatīvas pārstāvis Jānis Bērziņš piedāvā pieturēties pie līdz šim noteiktā saistībā ar valsts valodas prasības izpildīšanu uzturēšanās atļaujām nepilsoņiem.

Iniciatīva paredz paturēt nosacījumu par uzturēšanās atļaujas atņemšanu tiem, kas nav nolikuši vai nav pieteikušies nolikt valsts valodas pārbaudi līdz 1.septembrim.

Jau ziņots, ka valdība uzdeva Iekšlietu ministrijai (IeM) sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.

Saskaņā ar Saeimā 2022.gada 22.septembrī veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada 1.septembrī zaudē spēku, norādīja ministrijā.

Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Lai saņemtu šo statusu, Krievijas pilsoņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz personu apliecinoša dokumenta kopija, kā arī apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.

Grozījumi Imigrācijas likumā tika veikti ar mērķi stiprināt valsts iekšējo drošību un spēcināt latviešu valodu kā nāciju vienojošu pamatvērtību. Likuma izpildei jāveicina Latvijā dzīvojošo ārzemnieku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, tās informatīvajā telpā, politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos procesos.

Likuma izpildes gaita liecina, ka aptuveni puse no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, iesniegušas pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Vienlaikus teju 10 000 Krievijas pilsoņi, kuriem ir Latvijā izsniegtās ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši dokumentus šīs atļaujas saņemšanai, noradīja ministrijā.

Otrdien slēgtajā sēdes daļā valdība vērtēja Imigrācijas likuma grozījumu attiecībā uz Krievijas pilsoņiem ieviešanas gaitu, uzklausīja IeM ziņojumu par reālo situāciju un pēc ilgām diskusijām uzdeva izstrādāt jaunu konceptuālo priekšlikumu Imigrācijas likuma grozījumu redakcijas pilnveidošanai.

Valdības sēdē ministri norādīja, ka priekšlikumi nepieciešami, lai dotu papildu laiku Krievijas pilsoņiem Latvijā, kas to vēlas, bet vēl nav paguvuši, vai līdz šim nav spējuši finansiāli atļauties, sakārtot formalitātes.

Grozījumi ļaus visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, paspēt to izdarīt arī pēc 1.septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, akcentēja IeM.

Priekšlikumi nemīkstinot līdzšinējos Imigrācijas likuma grozījumus. Mērķis saglabājas nodrošināt, ka ilgtermiņā Latvijā dzīvojoši iedzīvotāji prot un ikdienā saziņā lieto latviešu valodu, kā arī iegūst ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, tādējādi ne tikai demonstrējot vēlmi piederēt Latvijai un Eiropai, bet arī baudot iespējas un privilēģijas, ko dod pilnvērtīga iesaistīšanās Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos, norādīja ministrijā.

Vienlaikus priekšlikums paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kas līdz 1.septembrim nebūs paspējuši iesniegt nepieciešamo dokumentāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, varēs pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju ar saīsinātu termiņu - divi gadi.

Šis laiks izmantojams, lai Krievijas pilsoņi, kas izrādījuši interesi, bet nav to paspējuši, nekavējoties apgūtu latviešu valodu minimālā sarunvalodas jeb A2 līmenī un iesniegtu dokumentāciju ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, vai arī lai savlaicīgi plānotu pamest Latviju pašu spēkiem.

Konceptuālais lēmums paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņi saņems līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.