Anda Čakša no 1.septembra aizvadīs mazākumtautību skolu reformu (+VIDEO)

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kura valdībā pārstāv "Jauno Vienotību", pēc jaunā Ministru kabineta izveides, visticamāk, vadīs šo pašu nozari. Šoruden galvenais izaicinājums būs aptuveni ceturtdaļas Latvijas skolu, kurās šobrīd tiek īstenotas mazākumtautību mācīšanas programmas, pāreja uz izglītību valsts valodā

Mazākumtautību skolu pedagogiem pārejai uz mācībām valsts valodā no procesā iesaistīto izglītības iestāžu vides izveidota mentoru atbalsta grupa, kas sniegs konsultācijas tādos jautājumos kā efektīvi organizēt komunikāciju ar vecākiem, sadarbību starp pedagogiem un kā ieviest labo praksi pedagogu profesionālajā izaugsmē, ziņo IZM.

Pašvaldību izglītības pārvalžu skolu vadības pārstāvji apliecina gatavību no jaunā mācību gada sākuma nodrošināt pāreju uz izglītību valsts valodā, par ko IZM informēja skolu sanāksmes dalībniekus. Skolu gatavību pārejai uz mācībām latviešu valodā apliecināja Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas pašvaldību pārstāvji.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša sēdē uzsvēra: “Bažas rada, cik daudz un kā, atsevišķās pašvaldībās, ir sagatavoti 1., 4. un 7. klases pedagogi mācību priekšmetus pasniegt valsts valodā. Turklāt pat ne tikai par to, ko mēs zinām, bet arī par to, ko mēs vēl nezinām, jo bažas rada, ka atsevišķos gadījumos nesaņemam precīzu informāciju.” Ministre arī uzsver, ka atbildība par pāreju uz izglītību latviešu valodā ir skaidri definēta. “Pašvaldības ir atbildīgas par to, kādi skolotāji strādā skolā un vai viņu latviešu valodas prasmes atbilst prasībām,” uzsver A.Čakša.

Sēdes dalībnieki tika informēti par izveidoto mentoru atbalsta grupu. Mentoru sastāvu veido mazākumtautību skolu vadītāji un izglītības eksperti, kuri balstoties pieredzē, var dalīties ar citu skolu vadības komandām un pedagogiem par komunikācijas lomu un saziņas veidošanu ar vecākiem, nepieciešamā atbalsta identificēšanu un sniegšanu skolēniem, kā arī metodiskā un mācību darba organizēšanas atbalstu pedagogiem. Tāpat mentori varēs sniegt atbalstu kā veidot vidi skolā, kas motivē plašāku latviešu valodas lietošanu ārpus formālā mācību procesa.

Uzklausot klātesošo, tajā skaitā, mazākumtautību skolu direktoru, skolēnu un vecāku pieredzi, varēja pārliecināties, ka netrūkst labās prakses piemēru. Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva dalījās pieredzē par sadarbības nepieciešamību ar latviešu valodas plūsmas skolām, kas ir svarīgi, lai pārliecinātos cik veiksmīgi tiek realizēts mācību process un, kādi ir sasniegtie mācību rezultāti. Skolas 4. un 8.klases skolēni apliecināja, ka mācības latviešu valodā un ar skolas labi organizētu atbalstu nerada šķēršļus jebkura mācību priekšmeta sekmīgai apguvei. Savukārt, no vecāku puses, sēdes dalībniekiem apliecināja, ka svarīgi, lai bērni jau pirmsskolā būtu latviskā vidē un, sākot skolas gaitas, būtu pilnībā gatavi mācību procesam latviešu valodā.

Skolu vadības pārstāvji sēdes dalībniekus informēja un dalījās pieredzē par to kā efektīvi organizēt skolas darbu pārejai uz izglītību latviešu valodā, uzsverot īpašu lomu komunikācijā un sadarbībā ar vecākiem, kā arī atbalstu un adaptācijas laiku skolēniem, uzsākot mācību gadu.

Zolitūdes Valsts ģimnāzijas direktore Svetlana Semenko, daloties pieredzē, stāstīja par to, ka skola organizē vecāku sanāksmes, kurās informē par mācību procesa organizāciju. Svarīgi, lai vecāki var gūt informāciju kā stiprināt valodas zināšanas un kādu atbalstu var saņemt, kā noritēs mācību procesa organizācija. Līdz mācību gada sākumam plānotas tikšanās ar katra skolēna vecākiem. Mācību gada sākumā plānota adaptācijas posms, kurā skolotāji noteiks arī katra bērna valodu zināšanu līmeni un atbilstoši tam organizēs palīgu darbu, lai sniegtu atbalstu skolēniem. Tāpat S.Semenko uzsver komunikācijas nozīmi ar citām skolām un vadības komandām.

Pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā notiks pakāpeniski, trīs gadu laikā. No šā gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – pievienosies arī 3., 6. un 9. klases.

Jau šobrīd 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā, bet vidusskolas posmā jaunieši latviešu valodā apgūst visus mācību priekšmetus. Vienlaikus pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē mazākumtautību izglītojamie interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi.