Rāznas Nacionālā parka robežupes Narūtas straujteces atjaunošanas talkas laikā no koku sagāzumiem, sanesumiem un bebru aizsprostiem attīrīts nepilnu puskilometru garš posms upē, atjaunojot straujtecēm raksturīgās īpašības un uzlabojot vidi aizsargājamām sugām, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta "LIFE-IP LatViaNature" Komunikācijas vadītāja Anda Zakenfelde.
Narūta ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops. Augustā notiek tās straujteces atjaunošanas darbi, lai uzlabotu šī biotopa kvalitāti, kas patlaban koku sagāzumu, sanesumu un bebru aizsprostu dēļ vērtējama kā vidēja. Ikgadējo talku mērķis ir pakāpeniski atbrīvot Narūtu no šāda veida šķēršļiem visā tās garumā, aptuveni 10 km, - no iztekas Ežezerā līdz pat ietekai Dagdas ezerā. Straumes nosprostojumu likvidēšana ir nozīmīga ne tikai upes kvalitātes uzlabošanai, bet arī rekreācijai - upe atkal kļūst pieejama laivošanai.
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize stāstīja, ka katru gadu darbi notiek citā upes posmā - šogad valsts zemēs Obiteļas mežā, kur aptuveni 400 m garā posmā konstatēti bagātīgi koku sagāzumi upē.
Upes atjaunošanas darbus vadīja Dabas aizsardzības pārvaldes "LIFE-IP LatViaNature" saldūdens biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska. Attīrot upi un novēršot šķēršļus ūdens plūdumam, atjaunota upes straujtece, kas bagātina ūdeni ar skābekli, palielina upes pašattīrīšanās spēju un uzlabo dzīves vidi upē mītošām aizsargājamām sugām. Narūtā sastopamā biezā perlamutrene "Unio crassus" un upes micīšgliemezis "Ancylus fluviatilis" ir Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas. Narūtas gultnē uz akmeņiem nereti sastopama arī sārtaļģe "Hildebrandia" rivularis, kas ir upju straujteču indikatorsuga.
Vizule-Kahovska norādīja, ka koku sanesumi un bebru dambji veido šķēršļus, kas kavē upes tecējumu un izmaina straujtecēm raksturīgos vides apstākļus. Būtiski, ka pilnīga koku izvākšana upē nav nepieciešama. Nelielos daudzumos upē iekritušie koki, kas pilnībā neaizšķērso upi, ir atstājami - tie palielina dzīvotnes daudzveidību un kalpo par mājvietu vēžveidīgajiem, par slēptuvi zivīm, kā arī par augšanas substrātu sūnām un aļģēm, viņa skaidroja.
Talkā kopumā piedalījās 41 brīvprātīgais no DAP Latgales reģionālās administrācijas, Zemessardzes 35. kājnieku bataljona, Dagdas tūrisma punkta, Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas komitejas Dagdas nodaļas, atpūtas vietas "Ežezers", Jaundomes muižas vides izglītības centra, kā arī Pasaules Dabas Fonda un "LIFE-IP LatViaNature" projekta eksperti.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)