IZM: Lielākā disproporcija starp skolēnu un skolu skaitu ir laukos

Disproporcija īpaši novērojama pamatskolas posmā, kurā lauku teritorijā mācās 10,8% no kopējā skolēnu skaita, bet izglītība tiek īstenota 34,5% izglītības iestāžu.

Lauku teritorijās ir viszemākais vidējais izglītojamo skaits izglītības iestādē valstī - 152 skolēni sākumskolā, 120 pamatskolā, 416 vidusskolā, bet 430 valsts ģimnāzijā.

Savukārt vislielākais izglītojamo skaits ir izglītības iestādēs, kas atrodas pilsētu teritorijā - 396 skolēnu sākumskolā, 411 pamatskolā, 874 vidusskolā, bet 902 valsts ģimnāzijā.

Atšķirībā no lauku teritorijas, pilsētās atšķirība starp kopējo izglītības iestāžu un skolēnu skaitu vērojama vidusskolā - pilsētā atrodas 12,1% izglītības iestāžu, un tajās mācās 27,6% izglītojamo no kopējā skolēnu skaita.

Analizējot klašu piepildījumu dažādās klašu grupās, secināms, ka vidējais klašu piepildījums atšķiras dažādos urbanizācijas līmeņos, taču tas īpaši neatšķiras pa klašu grupām vienā urbanizācijas līmenī. Piemēram, pagājušajā mācību gadā lauku teritorijā 1.-6.klašu grupā bija 13 skolēni vienā klasē, 7.-9.klašu grupā - 14, bet 10.-12.klašu grupā - 16 skolēni. Turpretim skolēnu skaits 7.-9.klašu grupā mazpilsētā bija 20 skolēni, kamēr pilsētā - 24 skolēni.

Tāpat lielas klases, kurās ir vairāk par 25 skolēniem vienā klasē, dominē pilsētās un mazpilsētās, savukārt lauku teritorijās visās klašu grupās dominē mazas vai vidējas klases ar maksimums 15 skolēniem klasē.

Pēc IZM datiem, pagājušajā mācību gadā vidusskolās, kas no visām izglītības iestādēm veido kopumā 39,5%, izglītību ieguva 63,6% skolēnu. Turpretim pamatskolās, kas ir 47,4% no visām izglītības iestādēm, mācījās tikai 23% skolēnu. Tā ir lielākā novērojamā disproporcija starp izglītības iestādēm. Savukārt valsts ģimnāzijas statuss piešķirts 31 jeb 5,8% izglītības iestādēm, un tajās mācījās 9,4% no kopējā skolēnu skaita.

2022./2023.mācību gadā vidējais klases lielums Latvijas izglītības iestādēs, salīdzinājumā ar 2015.gadu, ir nedaudz pieaudzis - sākumskolas izglītības posmā no vidēji 15 līdz 16 skolēniem, bet pamatskolas izglītības posmā līdz 17 skolēniem klasē. Turpretim "skolotājs-klase" attiecība sākumskolas posmā nav mainījusies, bet pamatskolas izglītības posmā pieaugusi nedaudz. IZM norāda, ka tas ļauj secināt - skolotāju resursa efektivitāte pēdējo gadu laikā ir samazinājusies.

Ja skolēnu skaits uz vienu pedagogu ir neliels, šādos apstākļos mazāk resursu iespējams veltīt pedagogu algu palielināšanai, ieguldījumiem pedagogu profesionālajā pilnveidē, asistentu piesaistei, kā arī mācību vides un tehnoloģiju uzlabošanai, uzsvēra IZM.

Informatīvajā ziņojumā ministrija vērsa uzmanību arī uz to, ka vairums jeb 64,8% pedagogu pagājušajā mācību gadā strādāja nepilna laika slodzes darbu. Piemēram, izglītības iestāžu vadītāji, vietnieki un metodiķi, kuri papildus sava amata pienākumiem var veikt pedagoģisko darbu līdz septiņām stundām nedēļā, vai skolotāji pensijas un pirmspensijas vecumā, kā arī skolotāji, kas studē augstskolā.

Pētījumos konstatēts, ka pilnu slodzi strādājoši pedagogi tiek labāk atzīti profesionāli, ir labāk atalgoti, kā arī saņem vairāk izglītības iestāžu vadības atbalsta, tostarp profesionālajai pilnveidei, atzīmēja IZM. Apstākļos, kad ir liels skaits pedagogu, kuri strādā nepilnu slodzi, mazāk resursu iespējams veltīt pedagogu algu palielināšanai, ieguldījumiem pedagogu profesionālajā pilnveidē, kā arī mācību vides un tehnoloģiju uzlabošanai.

Vidēji ar vismazāko darba slodzi ir lauku teritorijā strādājošie pamatskolas skolotāji. Tie ir eksakto un sociālo jomu pedagogi, kuru kvalifikācija ļauj mācīt vienu līdz divus mācību priekšmetus ar nelielu stundu skaitu, norādīja IZM.

Tāpat lauku teritorijā vairākās izglītības iestādēs vairums pedagogu netiek nodarbināti pamatdarbā. Tas ietekmē šo izglītības iestāžu organizācijas kultūru, bet dažkārt negatīvi ietekmē arī izglītības kvalitāti, uzsvēra ministrija.

Tajā pašā laikā nozarē vērojams darba spēka trūkums. Pēc mājaslapā "esiskolotajs.lv" pieejamās informācijas, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības posmā augusta sākumā aktuālas ap 270 vakancēm.

Kā ziņots, lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, iecerēts noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni - jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.

Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās - 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā - 60.

Ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka tā ir atteikusies no ieceres par obligāta vidējā skolēnu skaita noteikšanu klasē, lai sniegtu skolām lielāku elastību.

IZM norādīja, ka kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši un pašvaldības varēs izdarīt izņēmumus, tomēr šajā izglītības pakāpē nebūs atļauts organizēt apvienotās klases. Savukārt kvantitatīvie kritēriji 7.-12.klašu grupā būs saistoši visām pašvaldībām - lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņems pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju. Pašvaldības, kas atrodas pie valsts ārējās robežas, varēs autonomi noteikt kvantitatīvos kritērijus 1.-9.klašu grupā, bet 10.-12. klašu grupā kritēriji būs saistoši neatkarīgi no pierobežas.

Ministrija jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.