Ar vides jomu saistītie pārstāvji rosina vērtēt alternatīvu teritoriju izmantošanu Augšdaugavas novada industriālā parka izveidei.
Saeima maijā konceptuāli atbalstīja deputātu izstrādāto likumprojektu, ar kuru valsts meža zemi paredzēts bez atlīdzības nodot Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei.
Savukārt gan Latvijas Permakultūras biedrība (LPB), gan Vides konsultatīvā padome (VKP) aicina izvērtēt alternatīvu teritoriju izmantošanu parka attīstībai.
LPB vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai aicina parlamentu neatbalstīt likumprojektu, kas paredzot veicināt Augšdaugavas novada attīstību "uz iznīcinātas vides rēķina".
Gan biedrības, gan padomes pārstāvji uzsver, ka atbilstoši Meža likuma nosacījumiem LVM zemes atsavināšana pieļaujama, ja ir veikts izvērtējums un "alternatīvas teritorijas attiecīgajā pašvaldībā vai reģionā nav pieejamas".
Biedrības ieskatā pašvaldības piedāvātajā dokumentā izvērtējums "veikts pavirši, apskatīti dažu pagastu centros izvietoti nelieli pašvaldības īpašumi, kamēr vienlaidus 40 hektāri un vairāk pašvaldībai piederošas degradētas teritorijas atstātas bez ievērības".
Augšdaugavas industriālajam parkam nepieciešamos 50 hektārus lielu teritoriju industriālajai apbūvei varot atrast, piemēram, Višķu pagastā, kur esot degradētas, ar latvāņiem aizaudzētas teritorijas, nevis augstvērtīgi meži.
LPB aicina projektu attīstīt Višķu pagasta Višķu ciemā, kā arī Vīgantu ciema degradētās teritorijās. Biedrībā norāda, ka Vīgantu ciemā novads vairāku miljonu apmērā jau iepriekš veicis lielu revitalizācijas projektu, ierīkojot kvalitatīvu ielu un pievedceļu segumu, ielu apgaismojumu.
Gan Vīgantu ciema gan apkārtējo zemju teritorija, īpaši pašvaldībai piederošās zemes, ir aizaugušas ar milzīgām latvāņu audzēm. Reizē satiksmes infrastruktūra ir laba - ciems atrodas divus kilometrus no Rēzeknes-Daugavpils šosejas un Vīgantu dzelzceļa stacijas, skaidro biedrībā.
Līdzīgi Višķu ciema teritorijā pašvaldībai pieder vairāk nekā 40 hektāru degradētas un ar latvāņiem aizaugušas zemes tiešā satiksmes ceļu tuvumā. Tāpat ciems atrodas divus kilometrus no augstsprieguma elektroapakšstacijas Špoģos, atzīmē LPB pārstāvji.
Nepieciešamību izvērtēt šīs alternatīvās teritorijas pašvaldību biedrības vadītāja Ilze Mežniece skaidro, ka savukārt pašvaldību interesējošajā teritorijā ir ārkārtīgi daudz vērtīgu biotopu.
LPB jūnija sākumā nosūtītajā vēstulē arī norādīja, ka pašvaldība tobrīd nebija izstrādājusi teritorijai lokālplānojumu, lai mainītu teritorijas atļauto izmantošanu, nebija veikusi sabiedrisko apspriešanu par šo ideju, nebija izstrādājusi Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) un Dabas aizsardzības pārvaldes pieprasīto Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējumu - organizācija tā pirms pusotra mēneša aprakstīja situāciju.
Līdzīgi arī VKP norāda, ka likumprojekta piedāvātajā teritorijā atrodas mežs ar īpaši aizsargājamiem biotopiem un aizsargājamu sugu atradnēm. Padome aicina ievērot VPVB lēmumu par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras izmantošanu lokālplānojuma izstrādei un izvērtēt alternatīvas industriālā parka novietojumam.
Tādējādi tiktu ievērots Meža likumā noteiktais, ka Latvijas valsts mežu zemes atsavināšana šādos gadījumos ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja saskaņā ar izvērtējumu, alternatīvas teritorijas attiecīgajā pašvaldībā vai reģionā nav pieejamas, atzīmē institūcijā.
VKP vērš uzmanību, ka likumprojekta sagatavošanas materiālos neesot pieejams dokuments, kurā būtu pamatota iecerētā industriālā parka 250 hektāru platība un neesot pievienots ekonomiski pamatots, ilgtspējīgs plāns šādas platības mērķtiecīgai apgūšanai.
VKP atbalsta LPB vēstulē minēto alternatīvu izvērtēšanu, kas ļautu attīstīt šīs pašlaik neapsaimniekotās teritorijas, kā arī novērstu likumprojektā paredzēto atmežošanu.
Padome rosina pagaidām nevirzīt likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā līdz pašvaldība būs veikusi alternatīvu izvērtējumu, ņemot vērā Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam pausto par degradēto vai piesārņoto teritoriju revitalizāciju industriālo parku izbūvei,
Tāpat sākumā jāsagaida lokālplānojuma apstiprināšanai likumprojektā minētajai teritorijai un jāizstrādā valdības noteikumos prasītie dokumenti.
"Ja pašvaldība neveic augstāk minētās darbības, tad zeme nevar tikt atsavināta un paredzētā atmežošana nevar tikt veikta," atzīmē VKP.
Kā ziņots, Augšdaugavas novadā izpilddirektors Pēteris Dzalbe jūnijā pauda, ka novadā taps industriālais parks, kas varētu dot vairākus simtus darbavietu.
Novads cer, ka uzņēmumi, kas agrāk darbojās Krievijā un Baltkrievijā, orientējoties uz Eiropas Savienības tirgu, meklēs vietas, kur pārcelt vai izbūvēt savas kokapstrādes un metālapstrādes ražotnes, lai saglabātu savu tirgus nišu, un Augšdaugavas novada industriālais parks tiem šķitīs pievilcīga vieta. Jau notiekot pārrunas ar uzņēmējiem par ražotņu izvietošanu industriālajā parkā Augšdaugavas novadā, pirms diviem mēnešiem pauda Dzalbe.