Latvijā sākas purva atjaunošanas programma (VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 13:12, 29.07.2023 0

Īpaša uzmanība tiks pievērsta bijušās kūdras ieguves vietām.

 

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) meklē vēsturisko un degradēto purvu lietderīgas izmantošanas iespējas, paziņo kompanija.

Lai atrastu labākos un lietderīgākos zemes platību izmantošanas veidus un paaugstinātu zemju izmantošanas lietderību, LVM ir uzsākusi vēsturisko kūdras ieguves vietu un degradēto purvu apzināšanas procesu.

Vēsturisko kūdras ieguves vietu un degradēto purvu turpmāko izmantošanas veidu nosaka dažādi faktori, kas tiek novērtēti, konkrēto teritoriju apsekojot dabā. Esot uz vietas, tiek novērtēts hidroloģiskais režīms un meliorācijas sistēmas stāvoklis, atlikušā kūdras slāņa biezums, kūdras veids, reljefs, pieplūstošā minerālūdens ķīmiskais sastāvs, pieguļošās teritorijas un citi faktori. Vērtējot turpmāko darbību vai iespējamos darbības ierobežojumus konkrētā teritorijā, viens no būtiskākajiem nosacījumiem ir tur konstatētās dabas vērtības.

"Ja, apsekojot purvu teritoriju, tiek secināts, ka purva atjaunošana ir iespējama, tad tiek meklēti labākie risinājumi, kā to izdarīt, jo tas ir ilgtermiņa ieguldījums nākamajām paaudzēm, nodrošinot potenciālu kūdras ieguvi, kas ir nozīmīgs ienākumu avots Latvijas ekonomikai.

Tā kā purva atjaunošanās process ir ļoti lēns, tad LVM šī rekultivācijas procesa ietvaros izskata dažādas iespējas, piemēram, sfagnu ieaudzēšanu, paludikultūru audzēšanu, kas ir daļa no purvu veidošanās procesa. Šie ir inovatīvi risinājumi, kas vēl ir pētījumu stadijā, bet šādas zināšanas un pieredze LVM noderētu arī nākotnes mērķu sasniegšanai, meklējot alternatīvas izsīkstošo dabas resursu kompensēšanai vai jaunus ekoloģiskus risinājumus esošo izejmateriālu aizstāšanai," skaidro "LVM Zemes dzīles" rekultivācijas speciāliste Dārta Amelija Pūliņa.

Tajās vietās, kur tuvākajā laikā purvam raksturīgo vidi nav iespējams atjaunot, tiek meklēti citi lietderīgi un videi draudzīgi izmantošanas veidi. Viens no tiem ir apmežošana. Apmežošana ne tikai rada pievienoto vērtību videi un Latvijas ekonomikai, bet arī samazina vides riskus, kādi var būt atklātam kūdras laukam, piemēram, augsnes degradēšanās, krasas gruntsūdens līmeņa svārstības, ugunsgrēki. Savukārt vietās, kur nav iespējams purvu atjaunot vai apmežot, tiek izskatītas alternatīvas, piemēram, saules paneļu un vēja ģeneratoru uzstādīšana atjaunojamās enerģijas ražošanai.

Lai rastu labākos risinājumus vēsturisko un degradēto purvu lietderīgai izmantošanai, LVM veido sadarbību ar Latvijas un ārvalstu purvu rekultivācijas jomas speciālistiem, kopīgi apsekojot purvus dažādu rekultivācijas projektu ietvaros.

Viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām ir purvi. Latvijā par purvu sauc purvainu vietu, ja tajā kūdras slānis nenosusinātā stāvoklī ir vismaz 30 cm biezs. Aizsargjoslu likumā purvs ir definēts kā ekosistēma uz kūdras augsnes, kurās koku augums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par 5 m. Purviem Latvijā nedraudz iznīcība. Latvijas reljefs (viegli viļņots, ar daudzām ieplakām) un klimatiskie apstākļi (nokrišņu daudzums lielāks par iztvaikošanu) ir ļoti labvēlīgi, lai turpinātu attīstīties esošie purvi, atjaunotos izstrādātie un veidotos jauni purvi.
Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība LR prezidents: Par plānotajiem ASV tarifiem vispirms jāredz ES kopējā nostāja

Lai spriestu, kādas izmaiņas atnesīs solītie ASV tarifi, vispirms ir jāsagaida Eiropas Savienības (ES) kopējā nostāja, sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmdien Rīgas pilī notikušās tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Sabiedrība Satiksmes drošības prioritāte - noslogotāko autoceļu pārbūve

Lai mazinātu sadursmju iespējas, uz valsts galvenajiem autoceļiem tiek likvidēti kreisie pagriezieni, kas līdz ar apdzīšanu ir bīstamākie manevri.

Sabiedrība Siliņa: Valdībā ir mazāk skandālu, vairāk pragmatiska darba

Pēc valdības "restarta" tās darbībā ir mazāk skandālu, vairāk pragmatiska darba, šādu vērtējumu par pirms mēneša uzsākto "restartu" intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjere Evika Siliņa (JV).

Sabiedrība Partiju pārādsaistības par KNAB lēmumiem sasniedz 265 551 eiro

Kopumā 12 aktīvām partijām ir parādsaistības par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieņemtajiem lēmumiem par administratīvajiem naudas sodiem un finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā - kopsummā par 265 551,23 eiro, teikts biroja ziņojumā par politisko partiju un to apvienību 2023.gada pārskatu pārbaudēm.

Lasiet arī

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Kārsavas meža iecirknī fiksēts Latvijā rets ES nozīmes biotops

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Ziemeļlatgales reģiona Kārsavas meža iecirknī fiksējusi meža nogabalu ar Latvijā retu Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu, kurā konstatētas retas sēņu un sūnu sugas, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Sabiedrība Sāk kampaņu «Negāz mežā, gāz trasē!»

īgas pašvaldības SIA "Rīgas meži" sākusi informatīvu kampaņu "Negāz mežā, gāz trasē!", aicinot motociklu, auto un kvadriciklu vadītājus neizbraukāt mežus vietās, kur tas nav atļauts, bojājot zemsedzi un radot nopietnu kaitējumu dabai.

Ekonomika Latvijā mežaudzēm konstatēti vētras postījumi 1400 hektāru platībā

Valsts meža dienests (VMD) 28.jūlija un 29.jūlija stipro lietavu un vēja brāzmu ietekmē līdz augusta izskaņai mežaudzēm konstatējis postījumus 1400 hektāru platībā, ar kopējo koksnes apmēru vismaz 165 000 kubikmetru, liecina dienesta publiskotā informācija.