Latvijā sākas purva atjaunošanas programma (VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 13:12, 29.07.2023 0

Īpaša uzmanība tiks pievērsta bijušās kūdras ieguves vietām.

 

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) meklē vēsturisko un degradēto purvu lietderīgas izmantošanas iespējas, paziņo kompanija.

Lai atrastu labākos un lietderīgākos zemes platību izmantošanas veidus un paaugstinātu zemju izmantošanas lietderību, LVM ir uzsākusi vēsturisko kūdras ieguves vietu un degradēto purvu apzināšanas procesu.

Vēsturisko kūdras ieguves vietu un degradēto purvu turpmāko izmantošanas veidu nosaka dažādi faktori, kas tiek novērtēti, konkrēto teritoriju apsekojot dabā. Esot uz vietas, tiek novērtēts hidroloģiskais režīms un meliorācijas sistēmas stāvoklis, atlikušā kūdras slāņa biezums, kūdras veids, reljefs, pieplūstošā minerālūdens ķīmiskais sastāvs, pieguļošās teritorijas un citi faktori. Vērtējot turpmāko darbību vai iespējamos darbības ierobežojumus konkrētā teritorijā, viens no būtiskākajiem nosacījumiem ir tur konstatētās dabas vērtības.

"Ja, apsekojot purvu teritoriju, tiek secināts, ka purva atjaunošana ir iespējama, tad tiek meklēti labākie risinājumi, kā to izdarīt, jo tas ir ilgtermiņa ieguldījums nākamajām paaudzēm, nodrošinot potenciālu kūdras ieguvi, kas ir nozīmīgs ienākumu avots Latvijas ekonomikai.

Tā kā purva atjaunošanās process ir ļoti lēns, tad LVM šī rekultivācijas procesa ietvaros izskata dažādas iespējas, piemēram, sfagnu ieaudzēšanu, paludikultūru audzēšanu, kas ir daļa no purvu veidošanās procesa. Šie ir inovatīvi risinājumi, kas vēl ir pētījumu stadijā, bet šādas zināšanas un pieredze LVM noderētu arī nākotnes mērķu sasniegšanai, meklējot alternatīvas izsīkstošo dabas resursu kompensēšanai vai jaunus ekoloģiskus risinājumus esošo izejmateriālu aizstāšanai," skaidro "LVM Zemes dzīles" rekultivācijas speciāliste Dārta Amelija Pūliņa.

Tajās vietās, kur tuvākajā laikā purvam raksturīgo vidi nav iespējams atjaunot, tiek meklēti citi lietderīgi un videi draudzīgi izmantošanas veidi. Viens no tiem ir apmežošana. Apmežošana ne tikai rada pievienoto vērtību videi un Latvijas ekonomikai, bet arī samazina vides riskus, kādi var būt atklātam kūdras laukam, piemēram, augsnes degradēšanās, krasas gruntsūdens līmeņa svārstības, ugunsgrēki. Savukārt vietās, kur nav iespējams purvu atjaunot vai apmežot, tiek izskatītas alternatīvas, piemēram, saules paneļu un vēja ģeneratoru uzstādīšana atjaunojamās enerģijas ražošanai.

Lai rastu labākos risinājumus vēsturisko un degradēto purvu lietderīgai izmantošanai, LVM veido sadarbību ar Latvijas un ārvalstu purvu rekultivācijas jomas speciālistiem, kopīgi apsekojot purvus dažādu rekultivācijas projektu ietvaros.

Viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām ir purvi. Latvijā par purvu sauc purvainu vietu, ja tajā kūdras slānis nenosusinātā stāvoklī ir vismaz 30 cm biezs. Aizsargjoslu likumā purvs ir definēts kā ekosistēma uz kūdras augsnes, kurās koku augums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par 5 m. Purviem Latvijā nedraudz iznīcība. Latvijas reljefs (viegli viļņots, ar daudzām ieplakām) un klimatiskie apstākļi (nokrišņu daudzums lielāks par iztvaikošanu) ir ļoti labvēlīgi, lai turpinātu attīstīties esošie purvi, atjaunotos izstrādātie un veidotos jauni purvi.
Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Prezidentu aicina nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnē

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs.

Sabiedrība Pretrunīgi vērtētais Andrejs Upits joprojām ir ikoniska figūra (+VIDEO)

Memoriālais muzejs tika atklāts bez obligātās tematiskās ekspozīcijas.

Sabiedrība Latvijas austrumu daļā gaidāma ļoti stipra atkala

Naktī uz pirmdienu Latvijas austrumu daļā vietām gaidāma ļoti stipra atkala, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Sabiedrība Rēzeknes iedzīvotāji neatbalsta ielu pārdēvēšanu

Tikai aptuveni desmitā daļa pašvaldības rīkotās aptaujas dalībnieku atbalsta ielu pārdēvēšanai Rēzeknē.

Lasiet arī

Sabiedrība Revidenti: Pašvaldības ar meža resursiem nerīkojas saimnieciski

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secina Valsts kontrole.

Sabiedrība Normu par mazāka caurmēra koku ciršanu atzīst par neatbilstošu Satversmei

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs. Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST.

Sabiedrība «Rīgas mežu» centrālo biroju plāno pārcelt uz Āgenskalnu

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" biroju plānots pārcelt uz Āgenskalnā esošo bijušās Rīgas 14.vidusskolas ēku.

Sabiedrība LVM: pēdējo piecu gadu laikā pieauguši mežos atstāto atkritumu apjomi

Pēdējo piecu gadu laikā pieauguši mežos atstāto atkritumu apjomi, lielākos apjomus sasniedzot pavasara un rudens mēnešos, liecina LVM publiskotā informācija.