Sārts atzīst: Latvijas drošības riski pieaug

Tviterī Sārts atzinis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pret Ukrainu gatavo jaunu eskalācijas ceļu, nodrošinoties ar divpakāpju starpniekiem - Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un "Vagner" teroristiem.

Papildinot savu ierakstu, Sārts norādīja, ka Putins šobrīd neatrodas spēcīgā pozīcijā, bet, ja paskatās uz pagaidām šķietamo kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā un Lukašenko sākto kodolretoriku no vienas puses un "Vagner" atrašanos Baltkrievijā no otras puses, rodas ticama spēja realizēt "Vagner" sabotāžas vai tamlīdzīgu operāciju.

Lai arī Krievijas darbības nav pilnībā loģiskas, Sārts spriež, ka šādas sabotāžas pamata mērķis būtu rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.

"Vienlaikus var rasties apstākļi, ka tas ir pietiekami interesanti un izdevīgi, lai vienkārši radītu politisku efektu," piebilda Sārts.

Vaicāts, vai "Vagner" atrašanās Baltkrievijā rada pastiprinātus drošības riskus Latvijai, Lietuvai un Polijai, Sārts atbildēja ka risku pakāpe veidoja nevis no publiskajā telpā esošajiem paziņojumiem, bet no tā, kādus reālus spēkus var konstatēt Baltkrievijā.

"Protams, ka riski pieaug, bet viņu nopietnība ir saistīti ar to, kādi tieši spēki atrodas un kā tie tiek finansēti. Ja turpinās finansēšana no Krievijas, tad scenāriji šķiet ļoti ticami," uzsvēra Sārts.

Ņemot vērā minēto pret Latviju, Lietuvu un Poliju var izmantot sabotāžas vai veikt tamlīdzīgas darbības, taču pret to esot līdzekļi.

"Vienkārši visiem jāsaprot, ka [Krievijas] stāstu, ka tie [sabotieri] neesam mēs, neņemsim par pilnu. Tas ir skaidri jāpasaka, ka atbilde būs pilna apjoma atbilstoši apdraudējumam un izcelsmei," uzsvēra Sārts.

Jau ziņots, ka pēc Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) paustā, pašreizējā "Vagner" algotņu kustība Baltkrievijā nerada tiešu apdraudējumu Latvijai.

AM uzsver, ka Latvija kopā ar sabiedrotajiem rūpīgi vēro "Vagner" izvietošanu Baltkrievijā, nepārtraukti tiekot saņemta izlūkošanas informācija un dati par šī grupējuma kustību, tehnisko aprīkojumu un ieročiem, kas ir tā rīcībā.

"Pašreizējā situācija nerada tiešu apdraudējumu Latvijai. Latvijas armija un citas par valsts aizsardzību un drošību atbildīgās institūcijas strādā paaugstinātā režīmā kopš brīža, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā," teikts AM paziņojumā, "Latvijas armija sniedz atbalstu robežsardzei uz Latvijas ārējās robežas. Nepieciešamības gadījumā bruņotie spēki ir gatavi operatīvi palielināt šo atbalstu, tai skaitā nosūtot uz robežu ātrās reaģēšanas vienības."

Saskaņā ar svētdienas vakarā izplatītajām ziņām, tuvākā "Vagner" grupas atrašanās Baltkrievijā ir aptuveni 200 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Pašlaik situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir bez izmaiņām un nav konstatēts militāru draudu pieaugums, uzsvērusi AM.

Kā nedēļas nogalē vēstīja baltkrievu tīmekļa izdevums "Belarusski Hajun", Baltkrievijā svētdien ieradusies jau desmitā "Vagner" karotāju autokolonna. Jaunā algotņu kolonna mainījusi maršrutu - atšķirībā no iepriekšējās, algotņi pilnībā pie Čerikavas pagriezās virzienā uz Mogiļevu un pēc tam sāka braukt virzienā uz Babrujsku. Kolonnā bija vismaz desmit transportlīdzekļu.

Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta aplēses liecina, ka Baltkrievijā ieradušies jau apmēram 5000 vagneriešu.

Baltkrievijas diktators Lukašenko Krievijas kolēģim Putinam svētdien tikšanās laikā Sanktpēterburgā norādīja, ka "Vagner" kaujinieki no Baltkrievijas vēloties doties "ekskursijā" uz Poliju. Pēc Lukašenko vārdiem, vagnerieši "esot uzēdušies" uz Poliju, jo tā palīdz Ukrainas apbruņošanai.

"Vagner" nākotne vairākas nedēļas bija neskaidra pēc grupējuma dibinātāja Jevgeņija Prigožina sarīkotā dumpja. Dumpis tika izbeigts, kad Prigožinam un "Vagner" kaujiniekiem 24.jūnijā tika piedāvāts patvērums Baltkrievijā.