Lielbritānija ar Latviju vēlas slēgt jaunus divpusējos nolīgumus, kas pieļautu Latvijas pilsoņu izdošanu, kā arī atvieglotu notiesāto Latvijas iedzīvotāju nodošanu sodu izciešanai Latvijā, šodien tikšanās laikā ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri sacīja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels.
Tieslietu ministrijā informē, ka šodien ministre tikās ar Bramelu, lai pārrunātu abu valstu tieslietu jomas aktualitātes un starptautiskās drošības jautājumus.
Tieslietu ministre, uzrunājot Lielbritānijas vēstnieku Latvijā, augstu novērtēja līdzšinējo Latvijas un Lielbritānijas tiesisko sadarbību, ņemot vērā ievērojamo Latvijas pilsoņu skaitu, kas dzīvo un strādā Lielbritānijā. Abas puses apstiprināja, ka valstīm jāturpina līdzšinējā sadarbība, kas balstās uz abpusējām interesēm tiesiskuma stiprināšanas jomā.
Tikšanās laikā tika pārrunāta abu valstu sadarbība tiesībaizsardzības jomā un divpusējā sadarbība krimināllietās - ieslodzīto nodošanas un Latvijas pilsoņu izdošanas jautājumos. Tāpat amatpersonas pārrunāja Latvijas plānoto rīcību vardarbības novēršanai, kā arī Stambulas konvencijas nozīmi.
Tieslietu ministre sarunā norādīja, ka Stambulas konvencijas ratifikācija Latvijā būtu kā apliecinājums tam, ka Latvija valstiskā līmenī apzinās vardarbības pret sievietēm problēmu un ir gatava strādāt pie tās novēršanas.
Puses pārrunāja arī nepieciešamību Latvijai turpināt strādāt pie visu ģimeņu juridiskās aizsardzības. Partnerattiecību regulējuma izstrāde šobrīd ir viens no aktuālajiem Tieslietu ministrijas jautājumiem, pie kā strādā, lai tiktu izpildīts Satversmes tiesas spriedums. Mērķis ir nodrošinot visu ģimeņu, tostarp ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas, juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību.
Tikšanās laikā Bramels ar Lībiņu-Egneri pārrunāja arī Tieslietu ministrijas organizēto tieslietu ministru neformālo konferenci, kas norisināsies šī gada 11.septembrī, Rīgā, Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros un tiks veltīta Ukrainas atbalstam. Abas puses apmainījās ar valstu nostājām par efektīvāko veidu, kā risināt Krievijas vadības atbildību par agresiju Ukrainā. Latvija uzsvēra speciāla tribunāla nepieciešamību, kas balstītos ANO mandātā.